Vai pietiks atbildības un kontroles? 0
“Ja Latvijas kultūrai tik svarīga projekta īstenošana tiek uzticēta privātam investoram, viņam piešķirot ES fondu finansējumu, ļoti jāuzmanās ar kontroles funkciju, lai valsts intereses piepildītos pilnībā,” ir pārliecināts inženieris Deniss Piļkēvičs – speciālists akustikas un citu ar koncertzāļu tehnisko specifikāciju saistītos jautājumos, strādājis ar LNSO, arī pie Dzintaru slēgtās koncertzāles projekta un apbraukājis daudzas pasaules zāles. Viņš stāsta, ka, topot skiču projektiem jaunajam Skanstes centram, darba procesā piesaistīti akustiķi – daži šīs jomas speciālisti pat bijuši “ne pārāk iepriecināti līdzdarboties, ņemot vērā iespējamo ierobežoto šīs vietas akustisko kvalitāti”. “Neapšaubāmi, šai vietai ir potenciāls, tomēr saistībā ar projektu ir daudz jautājumu – pats galvenais un sāpīgākais – lai iznākums būtu labākais no iespējamiem, tieši ņemot vērā valsts intereses – lai tiktu uzcelta koncertzāle, ar ko varam lepoties, nevis daļa no kompleksa, kas kalpo investora interesēm,” uzskata D. Piļkēvičs, norādot, ka “daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā tiks sadalītas atbildības sfēras ēkā līdz iespējamam izpirkuma brīdim”.
Zīlēšana kafijas biezumos – tāda šobrīd ir sajūta, domājot par akustiskās koncertzāles perspektīvu Rīgā. Tomēr neatstāj sajūta – ja Latvija sevi pozicionē kā Eiropas mēroga kultūras metropoli, būtu tikai pašsaprotami, ja arī valsts būtu gatava ieguldīt līdzekļus ne vien šaubīgu tuvējo kaimiņvalstu investoru uzsākumos, “zelta” tiltos un daudzos citos līdzīgos nesaimnieciskuma un pat klajas noziedzības piemēros, bet arī fundamentālu un kultūrpolitiski stratēģiski svarīgu kultūras infrastruktūras objektu būvē, kas, starp citu, paredzēti arī daudzinātajā Nacionālajā attīstības plānā. Var jau cerēt, ka šajā gadījumā tiks atlasīts ekonomiski labākais risinājums, tomēr vietā ir jautājums, cik pamatota būtu ERAF naudas ieguldīšana biznesa projektā ar koncertzāles funkciju, lai gan Eiropas piemēri it kā liecina tam par labu. Varbūt jēdzīgāk būtu nojaukt Kongresu namu un celt tur koncertzāli no jauna – Rēzeknes “Gora” piemērs jau ir pierādījis, ka to var paveikt, arī no valsts budžeta viedokļa iekļaujoties kaut cik aptveramos ciparos (sk. uzziņu)?
