Valsts galvenajam orķestrim LNSO šobrīd Lielajā ģildē darba un sadzīves apstākļi ir dramatiski, tomēr skaidrs, ka arī vismaz tuvākajā nākotnē nekas principiāli nemainīsies. Attēlā: ģērbtuvju griestu augstumu izmēģina LNSO trompešu grupas koncertmeistars Jānis Porietis.
Valsts galvenajam orķestrim LNSO šobrīd Lielajā ģildē darba un sadzīves apstākļi ir dramatiski, tomēr skaidrs, ka arī vismaz tuvākajā nākotnē nekas principiāli nemainīsies. Attēlā: ģērbtuvju griestu augstumu izmēģina LNSO trompešu grupas koncertmeistars Jānis Porietis.
Foto – Timurs Subhankulovs

Vai nu koncertzāli, 
vai neko? 0


Iespējamo variantu ar koncertzāles izpirkšanu kā saprātīgu vērtē LNSO direktore Indra Lūkina, norādot, ka no visiem KM projektiem vienīgais LNSO interesējošais ir tāds, kur paredzēta pilnīgi atsevišķa darbība koncertzālei un mājvieta LNSO. “Lielās ģildes ēka ir skaista, vēsturiska, bet diemžēl pilnīgi nepiemērota liela orķestra darbībai. Mūsu orķestrī ir 94 mūziķi, un ir gadījumi, kad uz skatuves atrodas 107 cilvēki. Savukārt vokāli simfonisko darbu atskaņojumu laikā uz skatuves vēl ir koris – 55 cilvēki. Arī vietu skaits – 650 – nav piemērots šāda veida atskaņojumiem, un cilvēki ir nelaimīgi gan uz skatuves, gan zālē.” Vērtējot EK prasību pēc objekta daudzfunkcionalitātes, LNSO direktore teic: “Neesmu pret to skeptiska, lai gan ir kolēģi, kuri saka – vai nu koncertzāli, vai neko. Galvenais, lai katra zāle jau sākotnēji tiktu veidota pēc tiem principiem, kādai funkcijai tā domāta.” “Mana vīzija būtu tāda, ka Lielā ģilde varētu palikt kā kamermūzikas zāle,” viņa saka.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

KM investoram izvirzīto prasību skaitā ir dabiskā akustika, skatuves platība ne mazāka kā 180 m2, un tās piemērotība lielo orķestru koncertiem, operu, oratoriju, arī – džeza, popmūzikas – atskaņošanai, zālē – 1000 līdz 1500 sēdvietu.

SAA valdes priekšsēdētājs M. Vanags “KZ” atklāj, ka RKKC paredzēts izveidot konferenču zāli ar maksimālo ietilpību līdz 3000 vietām, bet simfoniskās mūzikas zāli – līdz 1300 vietām. Projektētājiem jau sākotnēji esot noteikts, ka jānodrošina simfoniskā orķestra, kora un kamermūzikas un cita veida koncertiem piemērota akustika. Skatuves platība būšot vismaz 200 m2 ar iespēju to paplašināt īpašos gadījumos (piemēram, Mālera 8. simfonijas atskaņošanai). Esot paredzēts arī kora balkons. Jāpiebilst, ka tomēr būtu svarīgi, lai nacionālajā koncertzālē vieta atrastos arī ērģelēm, kas ir gan pēdējos gados atklātajās Kopenhāgenas un Oslo koncertzālēs, gan arī jaunuzceltajā Parīzes filharmonijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Protams, mēs no orķestra puses ļoti uzmanīgi sekojam līdzi, lai tieši koncertzāles sadaļā viss būtu precīzi un loģiski,” saka I. Lūkina, piebilstot, ka jau gada ilgumā mūzikas profesionāļi šajā projektā esot uzaicināti kā konsultanti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.