Bizness un kultūrpolitika 0
Viens no iespējamiem valsts privātajiem partneriem varētu būt ar būvkompāniju “Merks” un vairākiem nekustamā īpašuma attīstītājiem saistītā “Skanstes attīstības aģentūra” (“SAA”), kas šajā apkaimē ieplānojusi celt konferenču centru, izveidojot tajā arī akustisko koncertzāli. Tūrisma nozarē strādājošie jau gadiem runā par liela konferenču centra nepieciešamību, argumentējot, ka šādi Latvijas uzņēmēji laiž garām prāvu naudu – Baltijas valstis apkalpo līdz septiņām reizēm mazāk konferenču tūristu nekā, piemēram, Zviedrija, Polija, Čehija. No šā viedokļa raugoties, primārais mērķis ir “uzlikt” Rīgu uz kartes starptautiskajā konferenču apritē. Savukārt akustiskā koncertzāle jau būtu kā skaista “broša” (jeb “funkcija”), ko piespraust, lai šai teritorijai radītu papildu finansiālu un ekonomisku vilkmi (un arī palētinātu projektu), un ar valsts kultūrpolitikas uzstādījumiem tam ir stipri pastarpināts sakars. Jautājums vienīgi, vai šis biznesa projekts būtu jāfinansē ar ES fondu līdzekļiem un cik veiksmīga Latvijas kultūrai būtu šī partnerība. “Pilnīgi skaidrs, ka, izšķiroties par šo variantu, iepriekš jāveic nopietni finanšu ekonomiskie aprēķini – ieskaitot to, cik ieguldīts ERAF finansējuma, kā arī saistībā ar izpirkuma maksu,” uzsver Dace Vilsone.
Lūgts detalizēt SAA vīziju par akustiskās koncertzāles pozicionējumu plānotajā Skanstes apbūves projektā, SAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, viņš pats arī bijušās kultūras ministres Helēnas Demakovas padomnieks un Tautas partijas tēla veidotājs, “KZ” atbild, ka uzņēmuma “Merks” virzītais Rīgas konferenču un koncertu centra (RKKC) projekts paredz vienuviet apvienot koncertu rīkošanas un konferenču organizēšanas funkcijas – līdzīgi kā Lucernā, Krakovā, Birmingemā, Tamperē un citviet. Kā viņš, tā arī KM uzsver, ka šāda pieeja ir racionāla, jo konferenču un koncertu funkcijas ir savstarpēji papildinošas.
Vaicāts par vērienīgā projekta izmaksām, Mārtiņš Vanags teic, ka patlaban par to izteikt prognozes ir pāragri. Publiski pieejamā Nolikumā konkursam par labāko RKKC arhitektūras metu gan rakstīts, ka tās ir no 60 līdz 80 miljoniem eiro. SAA ieskatā, pareizākais veids, kā īstenot RKKC projektu, būtu valsts un privātā partnerība, kur daļa izdevumu tiktu segti ar ES ieguldījumu, bet daļa – ar privāto investīciju palīdzību. Domājot arī par iespēju piesaistīt aizņēmumu no Eiropas investīciju bankas (“Junkera plāna” ietvaros).
2015. gadā notikušajā RKKC metu konkursā ir uzvarējis Rēzeknes “Gora” arhitekts Uldis Balodis (“Vizuālās modelēšanas studija”), kura kontā ir ļoti atzinīgi novērtētā Austrumlatvijas koncertzāle “Gors”. Mārtiņš Vanags gan norāda, ka “vizuālie risinājumi ir tālākas projekta attīstības jautājums”, tomēr kādam “KZ” avotam no mūzikas aprindām radies iespaids, ka pēc būtības tas būs projekts pēc “tipveida parauga, kādi tiek īstenoti Eiropā”, bet “Rīga būtu pelnījusi kaut ko unikālāku”. Viņaprāt, kā paraugs ņemta pērn atklātā par pašvaldības līdzekļiem uzceltā Malmes koncertzāle (Zviedrija) ar 1600 vietām, kas arī ir daļa no daudzfunkcionāla kompleksa, ietverot konferenču centru ar 1500 vietām un viesnīcu, un ir arī mājvieta simfoniskajam orķestrim.
Taču ir arī citas iespējas – kā izskanēja 20. aprīlī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā notikušajā sanāksmē, iespējamo investoru vidū varētu būt arī Biznesa centrs Zaķusala, kura īpašnieku vidū ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Vitālijs Gavrilovs. Uzņēmēju plānos ir nekustamo īpašumu attīstīšana Zaķusalas ziemeļu daļā apmēram 22 ha platībā. Sarunā ar “KZ” V. Gavrilovs atzīst, ka četru biznesa plāna variantu vidū ir arī viens, kas paredz Zaķusalā būvēt konferenču centru un akustisko koncertzāli, tomēr kopumā viss būs atkarīgs no Rīgas pašvaldības un valsts ieinteresētības atbalstīt šo uzsākumu.
