Koncerts, zinātnieku nakts, izstāde, grāmata. LU atzīmē simtgadi! 0
Jau 2018. gadā ieskandinātās Latvijas Universitātes (LU) simtgades svinības šajā nedēļas nogalē ar koncertuzvedumu “Carpe Noctem” sasniedza savu augstāko punktu. Pasākums piektdien notika arēnā “Rīga”, un tajā uzstājās ne tikai LU kori un dej kolektīvi – kopumā ap 500 dejotāju un dziedātāju –, bet arī dziedātāji Aija Vītoliņa, Ance Krauze, Marija Naumova, Daumants Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels un Jānis Aišpurs.
Līdz ar LU simtgades svinībām “Arēnā Rīga”, universitātes pētnieki, studenti, skolēni, brīvprātīgie un citi interesenti pulcējās arī LU Akadēmiskajā centrā Zinātnieku nakts stacijās. Apmeklētāji gan iesaistījās kosmosa izpētes darbnīcā, gan vēroja augus mikroskopā un veica “melnās maģijas” eksperimentu.
Piektdien arī atvēra LU simtgadei veltītu grāmatu “MĒS. Latvijas Universitāte no vēstures nākotnei”. Izdevums veltīts LU vēsturei, kā arī universitātes, sabiedrības un valsts attiecībām dažādos politiskajos laikmetos. Atklāta arī izstāde “Gadsimta students”. Tās centrā ir Latvijas Universitātes studenti simts gadu gaitā.
Izstāde veidota kā stāsts par pieredzi, ko studenti gūst lekcijās un eksāmenos, korporācijās un mākslinieciskajos kolektīvos, praksēs un lauka darbos.
Izstādes apmeklētājiem būs iespēja redzēt, kas studenta ikdienā ir mainījies un kas palicis nemainīgs kopš 1919. gada.
Tāpat piektdien prezentētas LU simtgadei veltītas pastmarkas, ko izveidojis mākslinieks Ģirts Grīva. Uz vienas pastmarkas redzama Latvijas Universitātes centrālā ēka Raiņa bulvārī 19, savukārt otru pastmarku rotā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu māja – modernākais studiju un pētniecības centrs Latvijā.
Svētdien Rīgas Doma baznīcā notika ikgadējais ekumeniskais dievkalpojums, kas šogad veltīts Latvijas Universitātes simtgadei.
Pirmdienas rītā notika LU Senāta svinīgā sēde, kurā uzrunas sacīja arī Valsts prezidents Egils Levits un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Savukārt vēlāk notiks starptautisks simpozijs “Universitāte un sabiedrība; jauns skatījums uz nacionālas valsts izaugsmi un vērtībām”, kura norisi atbalsta arī Valsts kultūrkapitāla fonds un kurā runās par universitāšu lomu vērtību veidošanā. Vakarā paredzēts gadsimta koncerts Nacionālajā operā, kur uzstāsies maestro Raimonds Pauls, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais un citi.
Latvijas Universitāte, tobrīd saukta par Latvijas Augstskolu, dibināta 1919. gada 28. septembrī bijušā Rīgas Politehniskā institūta ēkā.
Tās pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimta otrajā pusē, kad latviešu sabiedriskās dzīves un kultūras darbinieki aicināja latviešus tiekties pēc zināšanām un kvalitatīvas izglītības. Izšķiroša nozīme nacionālas augstskolas idejas īstenošanā bija Latviešu skolotāju un izglītības darbinieku kongresam, kas notika 1917. gadā no 7. līdz 13. jūnijam Tērbatā.
Kongresā izveidoja Augstskolas komiteju, kas publiskoja rezolūciju “Par latviešu augstskolu”, uzsverot, ka jaunajā universitātē nepieciešama dabaszinātņu, humanitāro un tehnisko zinātņu vienotība.
