Koncerts atcelts. Biļešu naudu neatgūt. No kā prasīt atbildību par nenotikušu pasākumu? 3
Gadījums ar Enrikes Iglesiasa koncerta atcelšanu pērn novembrī no jauna aktualizējis jautājumu par patērētāju aizsardzību situācijā, kad pasākums nenotiek, bet nauda par biļetēm ir samaksāta. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst tāpēc, ka koronavīrusa dēļ tuvākajos mēnešos tiks atcelti simtiem pasākumu, uz kuriem ir nopirktas biļetes.
Atceļ koncertu, par biļetēm nemaksā
Bulgārijas uzņēmums “Art BG Management”, kas bija uzņēmies organizēt Enrikes Iglesiasa koncertus Latvijā, Horvātijā un Baltkrievijā, vienpusēji pārtrauca saziņu ar SIA “Biļešu serviss” pēc tam, kad mākslinieka pārstāvji paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar “Art BG Management” neizpildītu līgumsaistību dēļ.
Savukārt SIA “Biļešu serviss” situācijas noskaidrošanā iesaistīja kriminālpoliciju. Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijā skaidro, ka četrus mēnešus ilgā resoriskā pārbaude nu ir noslēgusies, un pašlaik tiek gatavots atbildes ziņojums, ko visas iesaistītās puses saņems tuvākās nedēļas laikā.
Zināms, ka aptuveni puse no līdzekļiem, kas saņemti par pārdotajām biļetēm, avansā pārskaitīta “Art BG Management”, kura 10 gadu ilgā pieredze un reputācija biļešu tirgotājam sākotnēji nav likusi šaubīties par pasākuma organizatora godīgumu. Otru pusi no biļešu tirdzniecības saņemto līdzekļu SIA “Biļešu serviss” pagaidām aizturējis.
Lai gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau janvāra sākumā ir aicinājis SIA “Biļešu serviss” nekavējoties uzsākt naudas izmaksu patērētājiem, tas pagaidām nenotiek.
“Nav skaidrs, kādā kārtībā to darīt: izmaksāt proporcionāli vai tiem, kas pirmie pieprasījuši vai pirmie pirkuši biļetes? Tieši tādēļ esam iesaistījuši policiju,” skaidro SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine. Zināms, ka uz Enrikes Iglesiasa koncertu biļetes iegādājušies vairāki tūkstoši cilvēku. 52 pircēji vērsušies ar sūdzību PTAC.
Samērīgs risks – vai tas ir nesvarīgi?
Tikmēr otrs lielākais biļešu tirgotājs Latvijā SIA “Biļešu paradīze” uzstāj, ka pareizā pieeja patērētāju aizsardzībai situācijā, kad pasākums tiek atcelts, būtu pilnu atbildību par notikušo uzņemties tieši biļešu tirgotājam, kam tad arī būtu pilnā mērā jāatdod atpakaļ par biļetēm samaksātā nauda.
“Bet kur tad ir pasākuma organizatora atbildība?” jautā Līga Rubine, un viņas loģikai nevar nepiekrist. Tomēr skaidrs arī, ka
biļešu pircēju šajā situācijā interesē tikai divi scenāriji: apmeklēt pasākumu vai saņemt atpakaļ naudu par biļetēm.
No uzņēmējdarbības viedokļa pasākumu rīkošana kā biznesa veids tomēr ir kompleksa norise: vairāku uzņēmumu kopdarbs, kurā iesaistās gan mākslinieki un viņu pārstāvji, gan organizētāji, producenti, pasākumu rīkošanas vietas un tikai kā viens no posmiem – arī biļešu tirgotāji. Tādēļ loģiskāk šķiet, ka arī biznesa riskiem vajadzētu būt sadalītiem proporcionāli.
Ko tomēr iesākt, lai nekādi neciestu patērētājs? Iesākumam droši vien būtu svarīgi zināt, kas ir kas.
Tādēļ pagājušā gada vidū pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iniciatīvas nozares pārstāvji parakstījuši kopīgu sadarbības memorandu par godīgu komercpraksi pasākumu rīkošanas un biļešu tirdzniecības jomā. Memorandam pašlaik pievienojies 21 uzņēmums, tostarp viens no diviem lielajiem biļešu tirgotājiem SIA “Biļešu serviss”, kā arī mazie biļešu tirgotāji – SIA “Bezrindas.lv”, SIA “Ekase” un SIA “Aula”.
Milžu cīņas nozarē
SIA “Biļešu paradīze” nozares memorandam nav pievienojusies. Atbildot uz EM uzaicinājumu, Ēriks Naļivaiko, kurš parakstījies kā SIA “Biļešu paradīze” “radītājs, attīstītājs un vadītājs no 2003. gada”, raksta: “ar Jūsu aicinātajiem komersantiem dažādu iemeslu dēļ es kā “Biļešu paradīzes” pārstāvis pie viena galda nesēdīšos. Negribu tērēt savu laiku, klausoties neveiksminieku žēlabas par savu grūto likteni.”
Gan jaunais “Biļešu paradīzes” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis, gan Ēriks Naļivaiko, kurš tagad darbojas “Biļešu paradīzes” padomē, uzskata, ka situācijai ir viens risinājums – par nenotikušu pasākumu biļešu tirgotājam jāuzņemas pilna atbildība.
Precedents ar Enrikes Iglesiasa koncertu tikai apliecinot, ka nozares pārstāvju parakstītais memorands ir neefektīvs.
“Memoranda mērķis ir izveidot sadarbības ietvaru starp valsts pārvaldi un pasākumu nozari, proti, tas ir kā ceļa karte šīs nozares sakārtošanai un krāpniecības izskaušanai,” taisnojas Ekonomikas ministrijas konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākais referents Arnis Latišenko.
“Jāatceras, ka pats par sevi memorands nenovērš situācijas, ka koncerti tiek atcelti. Tas nebija paredzēts kā izsmeļošs līdzeklis problēmu risināšanai.”
Stāstot, kas jau paveikts parakstītā memoranda ietvaros, Arnis Latišenko turpina: “Memorands paredz, ka pati nozare sniedz valsts pārvaldei informāciju par negodīgas komercprakses un krāpšanas gadījumiem.
Piemēram, nozare informēja par interneta vietnēm, kas imitē “Arēnas Rīga” un Latvijas Nacionālās operas mājaslapas, kā arī par Lucavsalā jūnijā it kā plānotu pasākumu, kas tika popularizēts viltus ziņu vietnēs un izmantojot viltus profilus “Facebook” lapā.”
Varbūt zelta griezums atrasts?
Jautāts, vai pilnas atbildības uzņemšanās atcelta pasākuma gadījumā, kas pirmajā brīdī patērētājam tiešām varētu izklausīties pēc panacejas, biļešu tirgotājam nenozīmē nesamērīgi augstu biznesa risku, “Biļešu paradīzes” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis atbild noliedzoši un kā piemēru min tieši paša vadīto uzņēmumu: “Mēs pēc šādiem principiem darbojamies jau daudzus gadus.
Turklāt naudu par biļetēm atdodam arī, ja pasākums tiek pārcelts vai notikušas nozīmīgas izmaiņas izpildītāju sastāvā. Pēdējo gadu laikā vien esam atdevuši atpakaļ biļešu pircējiem summas, kas mērāmas miljonos.”
Te gan jāatgādina, ka no visiem pasākumu biļešu tirgus dalībniekiem pārsvarā tieši “Biļešu paradīzei” veicas uzvarēt valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos un cenu aptaujās. Pēc aptuveniem aprēķiniem, “Biļešu paradīze” saņem ap 80% valsts un pašvaldību sektora pasūtījumu pasākumu biļešu izplatīšanā.
Līdz ar to arī biznesa risks, kas saistīts ar zaudējumiem pasākuma nenotikšanas gadījumā, šim uzņēmumam ir krietni mazāks.
Grūti iztēloties, ka, piemēram, Dailes teātris ar naudu, ko saņēmis avansā par nākamo mēnešu izrādēm, varētu aizlaisties uz ārzemēm, kā tiek baumots par “Art BG Management” nenotikušā Enrikes Iglesiasa koncerta situācijā.
Lielajos pasākumos, piemēram, Eda Šīrana koncerts, visos līmeņos apgrozās apjomīgas naudas summas, turklāt tie ir arī ievērojams pienesums valsts ekonomikai.
Kas tad notiktu ar tirgu, ja pašreizējā situācijā visiem biļešu tirgotājiem būtu jāuzņemas pilna atbildība par naudas izmaksu nenotikuša pasākuma gadījumā? “Uzliekot šādu risku tirgotājiem, pastāvētu iespēja, ka tirgotāji reģistrējas citā valstī, kur nav šāda regulējuma,” uzskata PTAC pārstāve Santa Zarāne.
“Tirgus kļūtu vēl nekontrolējamāks, jo organizatori biļešu tirdzniecību konsekventi uzticētu ārpus Latvijas reģistrētām biļešu tirdzniecības vietnēm,” viņu papildina “Biļešu servisa” valdes locekle Līga Rubine.
“Jau tagad pasaulē ir daudz biļešu tirdzniecības platformu, kas pēc savas būtības darbojas kā tīri tehniski risinājumi, un problēmu gadījumā pat īsti nav skaidrs, pie kā vērsties.”
Savukārt Ekonomikas ministrijas vecākais referents Arnis Latišenko norāda uz līdzšinējo pieredzi: “Iepriekšējos gadījumos, kad patērētāji cieta zaudējumus, tieši pasākumu organizētāji īstenoja negodīgu komercpraksi, nevis biļešu tirgotāji,” viņš skaidro. “Līdz ar to atbildības noteikšana biļešu tirgotājam būtībā nozīmē paņemt naudu no tā uzņēmēja, kuram mēs faktiski varam piekļūt, nevis sodīt tos, kas ir īstenojuši krāpniecību.”
Nerod pamatojumu stingram regulējumam
Jautāju Ekonomikas ministrijai, kā vēl būtu iespējams pasargāt patērētāju.Vai ir tikuši izskatīti varianti, piemēram, par nozares uzņēmumu obligātu biznesa risku apdrošināšanu vai kopīga garantiju fonda veidošanu?
Uz to Arnis Latišenko atbild, ka Ekonomikas ministrija ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju ir pārspriedusi iespējas noteikt pasākumiem obligātu civiltiesisko apdrošināšanu, taču secināts, ka līdz ar to pasākumu biļetes Latvijā kļūtu dārgākas.
“Jāņem vērā, ka Latvijas pasākumu tirgus ir cieši saistīts ar tirgu Igaunijā un Lietuvā.
Ja noteiksim stingru regulējumu Latvijā, organizatori drīzāk izvēlēsies rīkot šādus pasākumus kaimiņvalstīs,
kur to varēs izdarīt vieglāk un lētāk,” viņš piebilst.
Tāpat Ekonomikas ministrija secinājusi, ka pasākumu organizatoru valsts reģistra izveide būtu vēl viens regulēšanas veids, kas negarantētu rezultātu. Savukārt garantijas fonda izveidošana Ekonomikas ministrijas ieskatā ir atkarīga no pašiem nozares dalībniekiem un to spējas vienoties.
Slīcēju glābšana – pašu slīcēju rokās
Rezumējot – problēma, ka koncerti tiek atcelti, bet organizatori pazūd ar iekasēto naudu par biļetēm, Latvijas tirgū ir zināma jau vismaz desmit gadus.
Visu šo laiku atbildīgās institūcijas – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Ekonomikas ministrija un Saeima – nav spējušas nākt klajā ar ar risinājumu, kas aizsargātu patērētāju intereses un apmierinātu arī nozari.
Kā teiktu romāna “Divpadsmit krēsli” varonis Ostaps Benders: “Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.” Tādēļ visiem slīcējiem jādodas uz baznīcu – kad nopērkat biļetes, neaizmirstiet aizdedzināt svecīti par to, lai pasākumu neatceļ, gaidot, kamēr atbildīgās institūcijas izveidos memorandus un ceļa kartes.
