Koncertos būs īsts rabarberu vīns: populārā “Sestā Jūdze” svin jubileju 0
Latvijas titulētākā kantrīmūzikas grupa “Sestā Jūdze”, kuras skanējumu grūti sajaukt ar citām, šogad svin 15 gadu jubileju. Par godu šim notikumam sarūpēti dažādi pārsteigumi, ko klausītāji varēs novērtēt vistuvākajā laikā. Vairāk par tiem intervijā Armandam Jēgermanim stāsta grupas dziedātājs un dziesmu autors AGRIS GEDROVIČS.
“Sestā Jūdze” šobrīd aktīvi gatavojas doties 15 gadu jubilejas koncertturnejā. Ko šajos pasākumos skatītāji varēs redzēt?
Spriežot pēc tā, kas ir iecerēts, tas būs kaut kas mums nebijis. Speciāli gaismu efekti, īpaši šim uzvedumam darināti pašmāju zīmola “MAYRA” linu tērpi, muzikāls stāsts, kurā iekļautas “Sestās Jūdzes” dziesmas – jā, mums tas tiešām būs kaut kas jauns, un pieeja gaidāmajiem koncertuzvedumiem ir ļoti nopietna un pamatīga. Pirmo reizi mūsu pasākumu organizē koncertaģentūra “Bravissimo”, ko atrada un uzaicināja mūsu grupas menedžmenta cilvēki un pilnīgi droši varam būt vismaz par to, ka tā, kā bijis iepriekš, šoreiz nebūs noteikti. Tas būs daudz vairāk nekā parasts koncerts.
Atšķirībā no citām reizēm, šoreiz uz skatuves dzīvās kantrīmūzikas pavadījumā būs skatāms arī krāšņs deju priekšnesums?
Jā, un tas šķiet vēl jo interesantāk – kā tas notiks, kad uz skatuves spēlēsim, būs īpaši šim pasākumam sagatavotas dekorācijas, video, vairākās dziesmās muzikālo stāstu caurvīs deja, par ko parūpēsies Modris Opelts un Gabija Bīriņa, kura ir arī priekšnesumu horeogrāfe. Domāju, gala rezultāts būs pārsteigums ne tikai skatītājiem, bet arī mums pašiem, un tas patiks kā vieniem, tā otriem. Tādu “Sesto Jūdzi” skatītāji vēl nebūs redzējuši!
Kā nonācāt līdz šādam koncertuzveduma formātam?
Tas notika, pateicoties dažu mūsu aktīvāko fanu, kuri jau ir kļuvuši par mūsu radošās dzīves līdzorganizatoriem, darbībai. Tieši viņiem radās šī ideja, ka par godu jubilejai jārīko koncerts. Es vienmēr esmu bijis atturīgs no tādām skaļām un pamatīgām lietām, bet šoreiz laikam bija īstais brīdis piekrist un galu galā ideja no iecerētā koncerta pārauga koncertuzvedumā. Iemesls taču ir – 15 gadus draudzīgi nodzīvot un nospēlēt kopā – tas tomēr nav maz, un to var atzīmēt. Cits šajā laikā pat trīs reizes pagūst apprecēties. (smejas)
Kā pati grupa atzīmēja savu jubileju?
Reizē ar turneju to arī atzīmēsim. Grupas dibināšanas gadadienā, kas ir augustā, mūs daudzi apsveica ar kūkām, tortēm, paši atcerējāmies jaunību, kā viss sākās, bet nekādas svinības nerīkojām.
Vai agrāk “Sestajai Jūdzei” nebija radusies doma par inscenējumiem uz skatuves, muzikālu stāstu, teatrāliem elementiem?
Nē, līdz šim par to nebijām domājuši. Savulaik domājām, ka uz skatuves varētu veidot video projekcijas, kas pēdējos gados sevišķi nākušas modē, bet tas šo procesu sarežģī un sadārdzina. Agrāk koncertus rīkojām, mēģinot izmaksas nosegt ar ieņēmumiem par biļetēm, tajā pat laikā citi šādus pasākumus rīko tikai ar sponsoru atbalstu.
Koncertu sakarā esot gaidāms vēl kāds interesants jaunums, kas būšot pat pagaršojams?
Jā, koncertos skatītājiem būs iespēja nogaršot rabarberu vīnu, par ko dziedam vienā no savām dziesmām, kurai ir tieši šāds nosaukums “Rabarberu vīns”. Vīndare Marta Igaune ir apņēmusies visās koncertu vietās būt klāt ar īpaši jubilejai izgatavotu vīnu, kas jau daudzus gadus tiek apdziedāts.
Kas radās vispirms – rabarberu vīns vai dziesma par to?
Noteikti jau vīns, bet par to, ka tāds vispār ir, uzzināju tikai pēc tam, kad sacerēju šo dziesmu. Sākumā domāju – vai tad īstenībā var būt rabarberu vīns? Dziesmā tas tā skaisti skan, bet sākumā tas šķita vien kaut kas izdomāts, ne vairāk. Taču vēlāk izrādījās, ka šāds vīns patiešām pastāv.
Atgriežoties pie minētajiem 15 gadiem – kā tos pāris vārdos varētu raksturot, kā šajā laikā grupai ir klājies?
Lēnām un pamatīgi esam gājuši uz augšu, turklāt bez šovu palīdzības. Parasti ātrus panākumus gūst tieši dažādu šovu dalībnieki, turpretī mēs esam attīstījušies pamazām un bez līdzdalības šādos pasākumos. Esam no skatītājiem saņēmuši atzinīgus vārdus, un arī pašiem šķiet, ka, salīdzinot agrāk un tagad spēlēto, izmaiņas ir viegli pamanāmas. Cilvēks jau visu laiku mācās, apgūst ko jaunu, un tas attiecas arī uz mūziku.
Turnejai dots patriotisks nosaukums – “Man citas zemes nevajag”. Tas vairāk saistīts ar valsts svētkiem vai grupas patriotisko pārliecību?
Grupas nostāja ir bijusi patriotiska jau kopš tās dibināšanas. Dziedāt latviski – tā vien jau ir diezgan vērā ņemama patriotisma izpausme. Tas, ka uzspēlējam arī pa kādai amerikāņu kantrī dziesmai, jo starptautiskos festivālos tāda mūzika ir jāspēlē, patriotismu nemazina. Bet, kas attiecas uz turnejas tituldziesmu “Man citas zemes nevajag” – tā ir diezgan sena, ierakstīta 2002. gadā, ar to piedalījāmies arī konkursā “Es mīlu šo valsti”, kur dziesma ieguva otro vietu. Tā nu šo dziesmu turpinām spēlēt, un, tuvojoties Lāčplēša dienai un Latvijas dzimšanas dienai, šis nosaukums turnejai, domāju, ir ļoti piemērots.
Izskanējusi informācija, ka par godu jubilejai tiks izdots arī disks. Leģenda vēsta, ka “Sestajai Jūdzei” jauns albums top tad, kad nodiluši kārtējie džinsi. Vai tā ir arī šoreiz?
(smejas) Tā varētu būt. Tādi neizturīgāki džinsi pa šo laiku var ne vien nodilt, bet pat noplīst. Šogad “MicRec” izdos mūsu labāko dziesmu izlasi, kurā būs iekļautas, šķiet, 20 dziesmas, kas pa šiem gadiem bijušas klausītāju visvairāk pieprasītas. Starp tām būs arī pa kādai mazāk dzirdētai dziesmai, trīs Raimonda Paula dziesmas, un kopumā izlase būs ieturēta mierīgās, romantiskās noskaņās. “Sestajai Jūdzei” ir populāras balādes par mīlestību, un tās šajā diskā noteikti būs pārsvarā. Tāpat kā rabarberu vīns, arī jaunais disks būs iegādājams koncertu vietās, un, protams, būs iespējams saņemt mūsu autogrāfus. Tā kā – esiet mīļi gaidīti! Atnāciet, paklausieties un nobaudiet arī vīnu! Koncertu vietās būs ierīkots arī fotostūris, un ikviens, kurš vēlēsies, varēs ar “Sesto Jūdzi” kopā nofotografēties.
Vai iecerēts diskā iekļaut arī kādu jaunu dziesmu?
Jaunas dziesmas plānojam sākt ierakstīt pēc Jaunā gada, uzsākot darbu pie nākamā albuma. Dziesmas jau ir sacerētas, vēl tikai jāatlasa piemērotākās un jāķeras pie to ierakstīšanas. Tāda šobrīd ir mūsu apņemšanās.
Kas ir iedvesmas avoti dziesmu sacerēšanai?
Vispirmām kārtām tas ir labs teksts. Ja man patīk teksts, tas ir galvenais dzinulis sacerēt melodiju, kas “iemīlētos vārdos”. No vārdiem vismaz manā gadījumā ir ļoti daudz kas atkarīgs. Parasti radošajā procesā ir tā, ka rodas melodija, to aizsūtu Jānim, kurš izveido aranžējumu. Pēc tam veikumu atrādām arī pārējiem, katrs kaut ko pieliek, kaut ko noņem, un tā dziesma rodas. Mēdz būt arī tā, ka mājās, spēlējot tikai ar akustisko ģitāru, kāda dziesma šķiet pietiekami laba, bet, aizejot uz mēģinājumu, jūtam, ka visiem kopā tā tomēr īsti neskan.
Zināms, ka “Sestā Jūdze” spēlē arī kaverversijas. Kādi ir to atlases kritēriji?
Kaverversijas spēlējam diezgan daudz. Galvenais – lai dziesma patiktu pašiem, tad domājam, kas “Sestās Jūdzes” izpildījumā varētu labi skanēt, skatāmies, lai būtu ir skaista melodija, skanīgas iespēles, interesants teksts. Modris [Miķelsons] amerikāņu dziesmas superīgi dzied, par to esam saņēmuši ļoti labas atsauksmes – kad spēlējām uz prāmja, cilvēki pat nāca klāt un jautāja, vai mēs neesot no Amerikas, jo Modrim esot teksasieša akcents. “Lido” publikā bija viesi no ārzemēm, kuri nosauca vairākas grupas un jautāja, vai neesam kāda no tām. Izdevās pārliecināt, ka neesam gan.
Ja saņemat tik labas atsauksmes, varbūt ir laiks skatīties pāri Latvijas robežām?
Nu, nezinu, kuru, piemēram, Amerikā, ar šādu mūziku vairs pārsteigsi…
Bet Eiropā?
Vairākas reizes jau dažādos Eiropas festivālos esam spēlējuši. Divas reizes esam uzstājušies “Country Music Messe” Berlīnē. Lai arī “Flames & Rolltones” stāsta, ka pirmie Latviju esot šajā pasākumā pārstāvējuši, tā gluži nav, mēs tur bijām jau 2009. gadā. Mūs regulāri aicina uz pasākumiem, piemēram, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, taču mēs, latviešu mūziķi, neesam tik turīgi, lai varētu regulāri braukt uz festivāliem. Tas prasa ievērojamus līdzekļus, bet ārzemniekiem par finansiālo pusi ir pavisam cits priekšstats. Piemēram, kad bijām Silkeborgā, Dānijā, ievērojām, ka daudzi vācu kantrīmūziķi bija atbraukuši ar jahtām…
Vismaz kādā no šo valstu radiostacijām atskaņo arī “Sestās Jūdzes” dziesmas?
Jā, mūsu senajam draugam Hermanam Lammermeijeram Vācijā pieder sava kantrī radiostacija, kurā mūsu dziesmas skan regulāri, tās dzirdamas arī radioviļņos Zviedrijā. Aizbraukt uz turieni, protams, vajadzētu, jautājums ir tikai – kurš par visu maksās?
Vai bez jaunu dziesmu ierakstīšanas ir vēl kādi radošie plāni?
Galvenās domas šobrīd tiek koncentrētas tieši uz jauno disku un jubilejas koncerttūri. Tas ir pietiekami pamatīgs un darbietilpīgs pasākums, lai citas ieceres pagaidām atbīdītu malā.
Ar ko “Sestās Jūdzes” dalībnieki nodarbojas ikdienā?
Mūzika kā pamatdarbs ir man, Jānim [Misiņam] un Kristapam [Rullim]. Aldis [Strazdiņš] strādā būvniecībā, Modris ir projektu vadītājs privātfirmā Valkā.
Pēdējais jautājums būs mazliet provokatīvs – kurš ir pasaulē labākais dziedātājs?
Džordžs Džonss. Šobrīd viņš gan jau ir citā saulē, taču viennozīmīgi viņu varu saukt par savu favorītu. No sievietēm – Kerija Andervuda. “How Great Thou Art” – par to nekā skaistāka nav. Tā, kā to nodzied viņa, neviens cits neprot. Cik reizes šo ierakstu skatos, vienmēr skudriņas skrien pār muguru. No grupām – “Zack Brown Band”.
Paldies un uz tikšanos koncertos!
Fakti par grupu “Sestā Jūdze”:
Dibināta 2001.gadā.
Uzstājusies kantrīmūzikas festivālos un citos pasākumos Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Anglijā un Īrijā, ļoti pozitīvas atsauksmes saņēmusi Dānijā, Silkeborgas kantrīmūzikas festivālā, kas ir viens no Eiropā nozīmīgākajiem ar šo mūzikas stilu saistītajiem pasākumiem.
Kopš dibināšanas piedaloties Bauskas Starptautiskajā kantrīmūzikas festivālā, ieguvusi “Grand Prix” kā labākā grupa, kā arī saņēmusi balvas par labāko dziesmu un labāko izpildītāju.
Trīs reizes ieguvusi Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu – vienu reizi kategorijā “Labākā dziesma”, divas reizes – “Labākais albums”.
Izdevusi trīs albumus – “Emigrants” (2004), “Kalendārs” (2008) un “Iebrien manā saulrietā” (2012).
Grupā spēlē: Agris Gedrovičs (balss, akustiskā ģitāra), Modris Miķelsons (balss, basģitāra), Jānis Misiņš (ģitāras, bandžo), Aldis Strazdiņš (bungas), Kristaps Rullis (stīlģitāra).
“Sestās Jūdzes” jubilejas koncerttūres “Man citas zemes nevajag” koncerti notiks:
28. oktobrī – Ādažu KC
3. novembrī – Ventspilī, “Jūras vārtos”
4. novembrī – Liepājas OC
5. novembrī – Krustpils KN Jēkabpilī
10. novembrī – Valmieras KC
11. novembrī – Alūksnes KC
12. novembrī – Bauskas KN
24. novembrī – Jelgavas KN
Biļetes – “Biļešu paradīzes” kasēs.
