Koncertmeistars mājās. Dejotāji – kultūras centrā? 3
Tradicionāli aprīli dēvē par koru mēnesi, jo ik gadu notiek skates – neatņemama Dziesmu svētku sastāvdaļa. Koru, tāpat kā deju kolektīvu sniegums ir arī to māksliniecisko vadītāju, kormeistaru un koncertmeistaru nopelns. Vārdos viņi tiek cildināti, taču atlīdzības un darba attiecību sistēmā trūkst sakārtotības, skaidrības un vienotu kritēriju visā valstī. Lielākoties ir noslēgti terminēti darba līgumi, pastāv uzņēmuma līgumi, bet tas nozīmē sociālo garantiju trūkumu.
Rīgas domes jaunie centieni
Ar šo gadu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde ieviesusi jaunu sistēmu amatierkolektīvu – Dziesmu svētku dalībnieku – kustības atbalstam.
Rīgas amatierkolektīvu – koru, deju kopu, lietišķās mākslas studiju un amatieru teātru – vadītājiem darba attiecības nav bijušas daudzus gadus, jo līdz šim tika slēgti terminēti uzņēmuma līgumi. 2009. un 2010. gadā viņiem maksāja tikai par 10 mēnešiem, 2011. gadā – par 11 mēnešiem. 2013. gadā Kultūras pārvaldei izdevās pierādīt, ka atlīdzība pienākas par visiem 12 mēnešiem. Tagad noslēgti terminēti darba līgumi, paredzot konkrētu atalgojumu atkarībā no kolektīva mākslinieciskajiem sasniegumiem, žanra, dalībnieku skaita, dalības Dziesmu un deju svētkos un skatu vērtējuma. Minimālais – 60 stundas (256 eiro pirms nodokļu nomaksas), maksimālais – 80 stundas (470 eiro). Tā ir summa, ko vadītājs saņem mēnesī par darbu ar vienu kolektīvu. Protams, tas, ka izveidotas darba attiecības ar pašvaldību, kā uzsver Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, ir solis uz priekšu. Taču daudzi mākslinieciskie vadītāji pilnīgi pamatoti saskata nepilnības un trūkumus. Par jauno situāciju var teikt – varbūt (?) likumīgi. Bet vai īsti tikumīgi?
