Konceptuāli atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu 0
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.septembrī, pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.
Grozījumu mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt viņu veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.
Likumā paredzēts noteikt, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo būs resocializācija. Vairumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tāpēc sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas nepieciešama sekmīgai attīstībai, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.
Paredzēts, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam piemēros tikai kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.
Tāpat plānots, ka nepilngadīgajiem brīvības atņemšanu nevarēs piemērot nosacīti.
Tas nepieciešams, lai attiecībā uz nepilngadīgajiem nosacītas notiesāšanas vietā tiktu piemērota probācijas uzraudzība kā pamatsods.
Lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas maiņu, ar likuma grozījumiem paredzēta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam varēs noteikt uz laiku no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Tāpat paredzēts atteikties no naudas soda kā nepilngadīgajiem piemērojama soda veida.
Naudassods neveicina resocializāciju, un tā ietvaros nenotiek darbs ar nepilngadīgā uzvedības maiņu, tāpat nepilngadīgajiem parasti nav savu pastāvīgu ienākumu, atzīmē likumprojektu autori.
Vienlaikus ar likumu grozījumiem iecerēts uzlabot kriminālsodu sistēmu kopumā. Tostarp paredzēts probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu. Probācijas uzraudzība kā pamatsods būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kurš ļautu nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas, teikts likumprojekta anotācijā.
Kā komisijas sēdē atzīmēja Tieslietu ministrijas pārstāve, sākotnēji probācijas uzraudzību kā pamatsodu paredzēts piemērot pilngadīgām personām, kuras izdarījušas noziedzīgos nodarījumus, kas ir tiešā veidā saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu, un nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.
Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs klātesošos informēja, ka, lai to īstenotu, Valsts probācijas dienestam būtu nepieciešamas papildu 43 amata vietas, jo tas prasa ilgstošākus uzraudzības pasākumus.
Tāpat likumprojekts paredz piespiedu darbu aizstāt ar sabiedrisko darbu, definējot, ka tas kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā cita starpā paredzēts risināt arī praksē konstatēto situāciju, kad nepieciešams pārņemt izpildei Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru personai ir piemērots sabiedriskais darbs, piemērojot to mēnešos, nevis stundās, kā tas paredzēts Latvijā.
Plānots, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.
Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem trijos lasījumos.
