Komunistisko režīmu upuri alkst taisnīguma 0
Eiropai jādara vairāk, izvērtējot pagātnes komunistisko režīmu noziegumus – uzsvērts vakar Eiropas Parlamentā Briselē sarīkotajā starptautiskajā konferencē “Komunistu noziegumu tiesiskais novērtējums”.
Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas kopā ar Sandras Kalnietes vadīto Eiroparlamenta Eiropas vēstures izlīguma grupu rīkotās konferences mērķis bija “meklēt jaunu starptautiskās justīcijas modeli, kas varētu beidzot izlīdzināt ES ētisko, morālo un tiesisko parādu to savu pilsoņu priekšā, kuri cieta no nežēlīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem totalitārā komunisma varas laikos, kā arī attiecībā uz tiem, kas šos pārkāpumus izdarīja”.
Kā informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, pasākumā ievadvārdus sacījis bijušais Eiroparlamenta priekšsēdētājs, Polijas deputāts Ježijs Buzeks. “Ja komunistu noziegumi joprojām ir svarīgi kā brīdinājums mums un nākamajām paaudzēm, tad mums par tiem jārunā pilnīgi skaidri. Mums nepieciešama drosme nošķirt labo no ļaunā, dodot pienācīgu un pilnīgu komunistu varas realitātes izvērtējumu. Juridisks komunistu noziegumu izvērtējums – tieši dēļ juridiskā viedokļa un atsaucēm uz likuma varu un taisnīgumu – vislabāk palīdzēs atjaunot skaidrību mūsu izpratnē par tiem tumšajiem laikiem,” norādīja Polijas pārstāvis. Savukārt Sandra Kalniete uzsvēra, ka ES institūcijām būtu svarīgi ne tikai apspriest un nosodīt komunistu režīmu šausminošus noziegumus, bet arī ķerties pie konkrētiem soļiem, lai atdotu taisnīgumu upuriem un panāktu samierināšanos Eiropā.
“Daudzi cilvēki, kas izdarījuši noziegumus pret cilvēci, staigā pa ielām, un tiesiskums nav sasniegts; daži pat gūst labumu no privilēģijām, kuras nopelnījuši, kalpojot komunistiskajiem režīmiem. Lai šo noziegumu upuriem sniegtu zināmu mierinājumu un radītu precedentu nākotnei, Eiropai jādara viss, kas tās spēkos, lai noziegumus ne tikai nosodītu, bet arī tiektos pēc taisnīguma atjaunošanas, tieši tāpat, kā tas notika nacisma upuru gadījumā,” viņa paziņoja.
Arī Ungārijas eirodeputāts Ģērģs Šeflins uzsvēra, ka komunistisko režīmu upuri un viņu ģimenes locekļi joprojām dzīvo ar netaisnības un pāridarījuma izjūtu, jo nejūt, ka viņu ciešanas būtu atzītas un izprastas. “Šī konference apstrīd hegemonisko pagātnes versiju, ka komunistu noziegumi ir kaut kas mazāk nosodāms par nacistu noziegumiem,” sacīja Šeflins. Viņš atgādināja, ka Eiropas kreiso partiju aprindās viedoklis par PSRS noziegumu mazāko ļaunumu iepretim nacistu nodarījumiem, joprojām ir sastopams.
Eiroparlamentārietis no Igaunijas Tunne Kelams norādīju uz nepieciešamību gādāt, lai visu totalitāro režīmu upuru tiesības uz taisnīgumu starptautisko juridisko instanču priekšā būtu vienādas: “Šodien ir pēdējais laiks darīt galu ar Staļina līdzdalību formulētajai joprojām dominējošajai pēckara vēstures paradigmai, kas atstājusi ēnā miljoniem padomju varas terora upuru.”
