Čehijā vilšanās labējos politiķos atspoguļojas komunistu popularitātē 0
“Nacionālais apkaunojums un tumsonība,” tā Čehijas Komunistiskās partijas pastāvēšanu nodēvēja čehu likumdevēju grupa, kad pirms četriem gadiem tā aicināja Augstāko tiesu aizliegt Komunistiskās partijas darbību. Taču partija netika aizliegta. Vēl vairāk – pēc sabiedriskās domas aptauju rezultātiem, tā ir viena no šobrīd Čehijā populārākajām politiskajām partijām, kas 25. un 26. oktobrī gaidāmajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās varētu iegūt ievērojamu skaitu balsu. Tai tiek paredzēta otrā vieta aiz Čehijas prezidenta Miloša Zēmana pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas.
Atvainojas par represijām
Čehijas politiskie apskatnieki komunistu pieaugošo popularitāti skaidro ar vēlētāju vilšanos labējos politiskajos spēkos. Ārkārtas vēlēšanas Čehijā tika izsludinātas pēc vērienīgā korupcijas skandāla, kas bija iemesls premjerministra Petra Nečasa centriski labējās valdības krišanai šā gada vasarā. Nečasa valdības koalīciju veidoja trīs partijas – viņa pārstāvētā Pilsoniski demokrātiskā partija, “TOP’09” un liberāldemokrātiskā partija.
Pēc skandāla nākšanas gaismā valdībā esošo partiju reitingi pamatīgi saruka. Un, pēc septembra beigās pētījumu centra “STEM” veiktās sabiedriskās domas aptaujas, teju trešdaļa čehu gaidāmajās vēlēšanās atbalstītu līdz šim opozīcijā esošo Sociāldemokrātisko partiju. Otrs labākais rezultāts tiek prognozēts tieši Komunistiskajai partijai (pilnā vārdā Čehijas un Morāvijas Komunistiskā partija), par kuru savas balsis būtu gatavi atdot 17 procenti vēlētāju. Bet divu iepriekš valdībā esošo partiju – Pilsoniski demokrātiskās partijas un “TOP’09” – atbalsts samazinājies līdz attiecīgi 12,5 un 11 procentiem.
Komunistu pirms vēlēšanām publiskotā ekonomiskā programma ir visnotaļ līdzīga aptauju galvgalī esošo sociāldemokrātu piedāvājumam, kas paredz nodokļu celšanu lielajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem ar bagātākiem ienākumiem. Tiesa, Sociāldemokrātiskās partijas premjera kandidāts Bohuslavs Sobotka pagaidām nesteidz paziņot par iespējamu valdības veidošanu kopā ar komunistiem. Kopš komunistu varas gāšanas Čehijā 1989. gadā neviena partija nav vēlējusies koalīcijas darbā iesaistīt komunistus, kas joprojām tiek uzskatīti par nedemokrātiskiem un totalitāru ideju piekritējiem. Arī Sobotka cer, ka viņa partijai būs iespēja veidot sadarbību ar citām kreisajām partijām. Taču atbalsts tām ir ļoti zems, un, iespējams, tieši komunisti finišēs otrajā vietā aiz sociāldemokrātiem. Tad Sobotka esot gatavs izskatīt iespēju veidot partnerību ar Komunistisko partiju parlamentā, tai nepiedāvājot ministru amatus, raksta Čehijas interneta vietne “ceskenoviny.cz”.
Marksa portrets pie sienas
Pirms dažiem gadiem Čehijas valdības izveidota ekspertu komisija izskatīja iespēju aizliegt Komunistisko partiju. Taču, kā pērnā gada sākumā atzina toreizējais Čehijas iekšlietu ministrs Jans Kubice, “valdībai nav nekādu tiesisku pamatu prasīt Čehijas Augstākajai tiesai partiju aizliegt”. Par spīti tam un sabiedriskās domas aptauju datiem, vairākums čehu politiķu un sabiedrisko aktīvistu nevēlas redzēt komunistus valsts politiskajā dzīvē.
Komunistiskās partijas atbalstītāju loku veido galvenokārt tie čehi, kuriem, kā viņi paši apgalvo, apnikusi līdzšinējo varas partiju politika, kā arī gados vecāki cilvēki, pensionāri, kuri uz padomijas laikiem atskatās ar nostalģijas devu par, viņuprāt, labāku dzīvi. Komunistiskās partijas likumdevēji Čehijas parlamentā viens otru joprojām uzrunā, lietojot vārdu “biedrs”, bet partijas līdera Vojteka Filipa kabinetā pie sienas atrodas Kārļa Marksa portrets, raksta ziņu aģentūra “Reuters”. Turklāt viņš nesatricināmi pārliecināts, ka Markss ir pagājušā gadsimta dižākais domātājs.
Neostaļinisti uzdzen trīsas
Komunistiskā partija ir publiski atvainojusies par komunistu laika represijām Čehijā, taču, kā uzskata valsts prezidents Zēmans, partijas jaunās paaudzes domāšana nav atšķirīga no savu priekšgājēju pārliecības. Augusta beigās intervijā Čehijas televīzijai viņš komunistisko partiju nodēvēja par “neostaļinistiem”. “Esmu redzējis jauno komunistu parādīšanos sabiedriskos pasākumos. Tās bailes un trīsas, kas mani pārņēma, redzot šo neostaļinistu izgājienus, lika man apšaubīt, vai paaudžu maiņa šajā gadījumā devusi pozitīvu iznākumu,” sacīja Zēmans, neslēpjot iebildes pret komunistu nonākšanu valdībā.
Padomju laiku disidents čehu rakstnieks Jirži Stranskis, kurš arī daudz cietis no komunistu represijām, pašreizējo Komunistisko partiju sauc par bīstamiem populistiem. “Esmu ļoti sarūgtināts, ka gandrīz pēc 24 gadiem esam nonākuši šādā situācijā,” komentējot komunistu popularitātes pieaugumu ietekmīgajam laikrakstam “The New York Times”, atzina Stranskis.
