Komunisms salīdzināms ar nacismu. Punkts 0
Paraugieties uz šo plakātu: “Visiem var šī zvaigzne spīdēt. EIROPA – VISIEM.” Ko par to teiktu Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere?
Droši vien to pašu, ko Londonas “Daily Telegraph” slejās raksta Daniels Hannans: “Vai kaut ko pamanījāt? Līdzās kristietības, jūdaisma, džainisma (viena no Indijas reliģijām. – F. G.) un citiem simboliem ir viena no nelietīgākajām emblēmām, ko cilvēki izgudrojuši, – sirpis un āmurs.”
Uz plakāta komunisms pielīdzināts reliģijai. Bet kāškrusta tajā neredz… Un Hannans turpina: “Trijām paaudzēm padomju revolūcijas emblēma nozīmēja nabadzību, verdzību, spīdzināšanu un nāvi (..). Tā plandījās virs pāraudzināšanas nometnēm un gulagiem. Simtiem miljoniem eiropiešu tā bija svešas okupācijas simbols (..). Bet te tā rēgojas uz plakāta Eiropas Komisijā, liecinot par tās autora morālo kurlumu (..). Ka tas var palikt nepamanīts diendienā Briseles gaiteņos, ir šķebinoši.”
Malacis Hannans! Meklējot citus Hannana rakstus, atradu apcerējumu, kas datēts ar 2010. gada 15. septembri un kam ir tiešs sakars ar manis virsrakstā pausto aksiomu, ar Latviju un Okupācijas muzeju.
Oponējot “Guardian” žurnālistam Džonatanam Frīdlandam, kurš BBC uzdevumā apmeklējis Lietuvu un ir sašutis par to, ka Baltijā Staļina noziegumi tiek nostādīti līdzās Hitlera ļaundarībām, Hannans raksta par saviem iespaidiem Rīgā, kur viņš apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju. Tajā ir satriecošas liecības gan par NKVD, gan par žīdu slepkavošanu nacistu okupācijas laikā.
Hannans atzīmē, ka Latvijas žīdi cieta neproporcionāli no abējiem okupantiem. 1939. gadā žīdu īpatsvars bija 5% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, bet uz Sibīriju deportēto vidū viņu bija 10%, jo viņi lielākoties bija turīgi cilvēki. Un Hannans jautā: vai tad cilvēku klasifikācija uz mantības vai izglītības pamata ir lielākā mērā attaisnojama nekā šķirošana pēc rases vai reliģijas?
Atgādinot, ka līdz Staļina nāvei gulaga lēģeros gāja bojā pusotra miljona ieslodzīto, Hannans norāda, ka Otrā pasaules kara laikā padomju lēģeros mirstība bija lielāka nekā nacistu koncentrācijas nometnēs, izredzes izdzīvot bija mazākas (te nav runa par nošautajiem vai gāzes kamerās nosmacinātajiem).
Uz personu, kas nēsā krekliņu ar Če Gevaras attēlu, neraugās tāpat kā uz tādu, kam krekliņu grezno Ādolfa Hitlera attēls, – kaut gan tā vajadzētu būt, raksta Hannans.
Vēl par to pašu salīdzināšanas problēmu mēs uzzinām no tagad atslepenotiem britu izlūkdienesta M15 dokumentiem, par ko raksta “Daily Mail”. Gijs Lidels, kurš Otrā pasaules kara beigu posmā M15 ietvaros bija atbildīgs par pretizlūkošanu, savā dienasgrāmatā rakstīja, ka Jaltas konferencē Staļins, oponējot Čērčilam, aicināja atklāti īpaša tribunāla sēdēs tiesāt nacistiskos kara noziedzniekus, jo tas lieti derot propagandai. Lidelam bija aizdomas, ka būšot tāpat kā padomju tiesas farsos, kas tika rīkoti Padomju Savienībā 20 gadu laikā. Pēc gada Lidels devās uz Nirnbergu, kur tiesāja 21 nacistu varasvīru, un savā dienasgrāmatā rakstīja: “Tā vien šķiet, ka vairumu no tā, ko apsūdzētie pastrādāja 14 gados, krievi pastrādājuši 28 gadu gaitā.” To, ko Lidels saprata jau 1946. gadā, daudzi – tostarp Briselē – nesaprot vēl šodien.
(Raksts publicēts avīzē
“Laiks”/”Brīvā Latvija”)
