Pašam pierakties maģistrālajam vadam: likumīgs absurds 33
“Man atnesta tāme, pēc kuras jāierīko jauns ūdens skaitītājs – maksa par akas ierīkošanu ir 500 līdz 600 eiro. Man, pensionārei, tas ir pārāk daudz. Mazpilsētā galvenokārt seniori palikuši, daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs,” sašutusi ir smilteniete Mārīte Pētersone.
Pagājuši divi gadi, kopš spēkā stājies Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kurā sadaļa par vienotu kārtību ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādē visā valsts teritorijā jāievieš praksē līdz 2020. gadam.
Lai ieviestu šo vienoto kārtību, sākušas rosīties gan pašvaldības, gan komunālie uzņēmumi. Dzīvokļu un māju īpašnieki tiek brīdināti, ka vajadzēs šķirties no diezgan ievērojamas naudas summas – 500 vai pat 1000 eiro komercuzskaites mēraparāta mezgla izveidošanai, ja izmantos firmas pakalpojumu. Ja pamata darbus var veikt mājīpašnieks pats, sanāks krietni lētāk.
Uzzinot šādus paredzamos darbus, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
Satraukto pensionāru vārdā ar “Latvijas Avīzi” sazinājās smilteniete Mārīte Pētersone: “Mana māja ir pieslēgta centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, un patērētā ūdens skaitītājs atrodas pagrabā.”
Mārīte Pētersone: “Tagad pēc jaunā likuma izrādās, ka tam jāatrodas ārpus mājas. Respektīvi, man jāizbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, lai tur uzstādītu komercuzskaites mēraparātu un nodrošinātu tam netraucētu piekļūšanu. Esmu saņēmusi tāmi ar iespējamām izmaksām – 500 līdz 600 eiro. Ja gadījumā vajadzēs uzlauzt arī asfaltu, zinu kaimiņus, kam tas draud, tad šā mezgla ierīkošana jau sanāks ap tūkstoš eiro. Man sāp sirds gan par sevi, gan tiem citiem maznodrošinātajiem pensionāriem, kuri šobrīd ir ārkārtīgi satraukušies. Nav noslēpums, ka daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs. Jauns, jo esošais, izrādās, vairs neatbilst likumam.”
Pašvaldība spiesta pildīt likumu
Gints Kukainis atzīst, ka viņš ļoti labi izprot radušos problēmu, bet, ja likums ir pieņemts un stājies spēkā, tad likums ir jāpilda: “Esmu pārliecināts, ka Latvijā satraukuma maksimums vēl nav sācies. Daudzviet pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji likuma skaidrošanu ir novilcinājuši, un tātad arī ne iedzīvotāji, ne vietējās varas pārstāvji nemaz nav apjautuši, kas viņus gaida tuvākajos gados. “Smiltenes NKUP” jau pērn sāka namīpašnieku brīdināšanu un aicināja ierīkot uzskaites mezglus, mudinot likuma prasību izpildi neatlikt uz pēdējo dienu. Es saprotu, ka cilvēki iekrāto naudu ir paredzējuši citiem nolūkiem vai arī šīs naudas daudziem vispār nav, taču likuma norma ir jāpilda. Ja tā būtu pašvaldībā vai NKUP pieņemta, noteikti varētu lemt par atbalsta mehānismu. Tagad diemžēl palīdzēt nevaram. Taču piekrītu – slogs uz iedzīvotāju makiem uzlikts liels.”
“Skumjākais šajā lietā ir tas, ka godprātīgie maksātāji cieš negodprātīgo nemaksātāju dēļ. Var teikt arī skaļāk – zagļu dēļ. Un tas bija galvenais iemesls, kādēļ valstī pieņēma Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu ar šo normu,” norāda Smiltenes domes priekšsēdētājs.
Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Tikai mājā ir skaitītājs, ko daudzviet Latvijā no atzara pirms skaitītāja ņem ūdeni dārza laistīšanai vai, piemēram, strūklakai. Tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci. Bet, lai raktu pats – vispirms jāizņem tehniskais projekts, par ko jāsamaksā. Ja nevari pats, maksā uzņēmumam, kas šo pakalpojumu sniedz.
