Augstskolām pieder daudz nevajadzīgas ēkas. Bet vai tās pārdos? 7
Pēc pusotru gadu ilgām debatēm un kompromisu meklēšanas valdība šonedēļ beidzot pieņēma noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā valsts augstskolas var rīkoties ar to īpašumā, valdīšanā vai lietošanā esošiem nekustamajiem īpašumiem.
Kā zināms, vismaz lielāko valsts augstskolu rīcībā ir salīdzinoši daudz dažādu veidu nekustamo īpašumu, taču ne visi tiek izmantoti studiju vai zinātnes vajadzībām. Pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā vērtības vēl rēķināja latos, pat tika lēsts, ka augstskolu īpašumu vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro. Neraugoties uz to, augstskolas būvē jaunas, modernas ēkas studijām un pētniecībai, jo vecie nami viņu vajadzības vairs neapmierina. Pārdodot nevajadzīgās ēkas, augstskolas varētu iegūt naudu jaunu namu celtniecībai vai esošo modernizācijai. “Latvijas Avīze” jau rakstījusi, ka būvniecības dēļ visas valsts universitātes, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti, nonākušas parādsaistībās. Ja izdotos pārdot kādu no nevajadzīgām ēkām, parādus izdotos dzēst vai vismaz mazināt.
To, ka augstskolām jādod iespēja tikt vaļā no tiem īpašumiem, kas vairs nav nepieciešami, un iegūtā nauda jāiegulda to attīstībā, jau 2016. gadā nolēma Saeima, grozot Augstskolu likumu un uzdodot valdībai izstrādāt attiecīgus noteikumus. Kaut arī Izglītības un zinātnes ministrija dažu mēnešu laikā izstrādāja noteikumu projektu, to pieņemšana aizkavējās līdz pat vakardienai, kad beidzot izdevās normatīvo aktu pieņemt. Aizkavēšanās iemesls: ministrijām un augstskolām bija grūti vienoties par to, kā tad tieši valsts īpašumus, kas nodoti augstskolu lietošanā, varēs atsavināt. Pagājušā gada vasarā noteikumu tālākā virzība tika apturēta, jo augstskolas iebilda pret to, ka, atsavinot īpašumu, pusi iegūtās naudas paturēs Valsts nekustamo īpašumu aģentūra. Otrs iebildums bija pret to, ka uz katru īpašumu, ko augstskola gribētu atsavināt, varētu pieteikties kāda cita valsts iestāde un to pārņemt. Tādējādi augstskolām zustu interese par īpašumu pārdošanu.
Kā stāsta Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, augstskolas joprojām nav pilnībā apmierinātas ar pieņemtajiem noteikumiem, tomēr zināmu kompromisu izdevies rast. Proti, nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi, ko paturēs Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, nevarēs būt lielāki par 2130 eiro. Citas valsts iestādes drīkstēs pretendēt uz augstskolai vairs nevajadzīgo īpašumu, taču, ja augstskola pati nepiekritīs īpašumu nodot citai iestādei, valdība izšķirs, no kā būs lielāks ieguvums, vai no tā, ka attiecīgā iestāde iegūs jaunu īpašumu, vai arī no tā, ka augstskola, pārdodot īpašumu, iegūs finanšu līdzekļus, ko ieguldīt zinātnes un studiju attīstībā.
Noteikumi paredz, ka augstskolai uz tās īpašumā vai valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem būs jāraugās kopumā, proti, jāizstrādā plāns par tālāku rīcību ar nekustamajiem īpašumiem. Plānā būs jāietver esošās situācijas analīze par augstskolas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajiem nekustamā īpašuma objektiem un to attīstības prognozes, tostarp ar attīstību saistītos riskus un to iespējamo finansiālo ietekmi, iespējamos rīcības modeļus un informāciju par turpmāko rīcību ar augstskolas nekustamā īpašuma objektiem, kā arī ziņas par tiem nekustamajiem īpašumiem, ko augstskola vēl tikai plāno iegūt. Ja augstskola vēlēsies kādu īpašumu atsavināt, informācija par to būs jāsniedz Valsts sekretāru sanāksmē. Tad arī citas iestādes varēs uzzināt par augstskolas plāniem attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem. Ja neviena iestāde nepieprasīs augstskolas īpašumu, valdība lems, vai dot atļauju tā atsavināšanai. Jāpiebilst, ka nauda, kas tiks iegūta, pārdodot augstskolām nodotos valsts nekustamos īpašumus, nenonāks automātiski augstskolas makā, bet gan vispirms tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā. Pēc tam tiks izdots Ministru kabineta rīkojums par to, kam tieši šī nauda tērējama, piemēram, kādu augstskolas infrastruktūras objektu attīstībai. Tad finanšu līdzekļi tiks nodoti ministrijai, kuras paspārnē ir attiecīgā augstskola, un tikai pēc tam tā saņems naudu par atsavināto īpašumu.
Jāpiebilst, ka noteikumi ļauj augstskolām nekustamos īpašumus ne tikai pārdot, bet arī iznomāt.
Šķiet, ka visvairāk īpašumu, ko neizmanto vai drīzumā vairs neizmantos studijām vai pētniecībai, ir Latvijas Universitātei, kas attīsta studiju pilsētiņu Torņakalnā un tāpēc jau atbrīvojusi vēsturisku ēku Kronvalda bulvārī un drīzumā varētu pamest arī citas ēkas galvaspilsētas centrā. Rīgas Tehniskā universitāte savukārt pārvalda plašas ēkas un teritorijas Ezermalas ielā, no kurām arī vismaz daļa tai nav nepieciešamas.
