Kompromiss būs jāatrod: Gaujas Nacionālā parka jaunais plāns būtiski ietekmēs zemes īpašnieku intereses 16
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.
Kā aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.
GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā – “Natura 2000”. Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā “Natura 2000 dabas aizsardzības plāns”.
Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.
Apsaimniekošanas plānā ir jāsaskaņo dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona ilgtspējīgas attīstības intereses, vienlaikus nodrošinot teritorijas dabas vērtību saglabāšanu un labvēlīgu aizsardzības statusu tām īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuru aizsardzības nolūkā šī teritorija ir izveidota.
Aizsardzības mērķi nosakāmi, ņemot vērā GNP kā “Natura 2000” teritorijas izveides mērķus, proti, Eiropas Savienības nozīmes biotopi, biotopu un putnu direktīvu pielikumos iekļautās sugas, kā arī vairākas Latvijas aizsargājamās sugas.
No GNP biotopiem DAP min vecus vai dabiskus boreālos mežus, nogāžu un gravu mežus, aluviālus krastmalu mežus, minerālvielām bagātus avotus un avotu purvus, aktīvus augstos purvus, pārejas purvus, smilšakmens atsegumus, alas un citus.
DAP norāda, ka dabas aizsardzības plāns ir zinātnisks pamatojums noteikt grozījumus funkcionālajā zonējumā un Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) robežās.
Ņemot vērā teritorijā esošo dabas vērtību stāvokli, esošos apdraudējumus un negatīvās ietekmes, dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā notiek arī diskusijas par iespējamajām izmaiņām normatīvajos aktos.
DAP skaidro, ka ar dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu izmaiņas normatīvajā regulējumā neiestājas – process ir noteikts atsevišķi un GNP gadījumā tas ietvertu arī likuma grozījumus.
DAP atzīst, ka patlaban vislielākie iebildumi ir priekšlikumiem par mežsaimnieciskās darbības ierobežošanu.
Ezeriņa piebilda, ka plāna izstrāde un apstiprināšana pati par sevi nerada jaunus ierobežojumus, taču sabiedrības iesaiste jau sākotnēji dod iespēju meklēt kompromisus starp dabas aizsardzību un sociālekonomiskajām vajadzībām, ja tādi ir iespējami.
GNP gadījumā noteikti saskaras mežsaimnieciskās un dabas aizsardzības intereses – nesamērīgās kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nav iespējami kompromisi ar zemes īpašniekiem. GNP dabas lieguma zonā pašlaik ir iespējams veikt galveno cirti, kas neveicina meža bioloģiskās daudzveidības palielināšanos, bet aizliedzot galveno cirti, daudzi privāto mežu īpašnieki vēlas saņemt atbilstošas kompensācijas, jo esošā sistēma nekompensē īpašuma vērtības zudumu.
Dabas aizsardzības plāns arī piedāvāšot veidus, kā uzlabot un sakārtot tūrisma plūsmu, jo apmeklētāju intereses ir dažādas, bet slodze uz aizsargājamo platību liela, turklāt ar pieaugošo apmeklētāju slodzi nav apmierināti arī privāto zemju īpašnieki, kuru īpašumus apmeklētāji mēdz piegružot. Arī te ir ļoti dažādas interešu grupas ar bieži vien pretējām vēlmēm, norāda DAP pārstāve.
Plāna sabiedrisko apspriešanu ir plānots sākt šī gada augusta beigās, ja dabas aizsardzības plāna izstrādes konsultatīvā grupa vienosies, ka dokuments nododams apspriešanai.
Kā aģentūru LETA informēja meža īpašnieks Gatis Ziediņš, GNP iedzīvotāji ir savākuši vairāk nekā 250 parakstus, iebilstot pret GNP dabas aizsardzības plāna izstrādes procesu un saturu. Vēstule 22.jūlijā nosūtīta vairākām ministrijām un Valsts kancelejai.
Galvenie iebildumi ir par to, ka zemes īpašnieki nav iesaistīti priekšlikumu izstrādes procesā, kā arī par radikālām izmaiņām meža apsaimniekošanas nosacījumos GNP teritorijā. Vēstules autori pauž bažas un neapmierinātību par to, ka tiek plānots noteikt jaunus ierobežojumus, nepaskaidrojot, kādam nākotnē ir jāizskatās GNP, un pauž bažas par to, vai piedāvātie stingrākie ierobežojumi veicinās šo mērķu sasniegšanu.
Galvenie iebildumi ir par “nesamērīgi liela atmirušās koksnes daudzuma atstāšanu mežaudzē”. Kā pauda Ziediņš, ja uz hektāru mežā jāatstāj apmēram 1,5 kravas kokmateriālu, tad turpmāka meža apsaimniekošana nav iespējama, jo pārvietoties ar tehniku, lai apsaimniekotu šādu pielūžņotu mežu, nav iespējams. Turklāt šādas prasības ir nepārdomātas, jo būtiski paaugstina kaitēkļu izplatīšanas un ugunsbīstamības riskus. Neapsaimniekojot mežus, koki krīt arī uz ceļiem un nevienam nav pienākums tos novākt. Tas palielina arī ugunsbīstamības riskus.
Ziediņš norāda, ka jaunā plāna redakcija neparedz neko attiecībā uz šiem riskiem, un tas nav pieļaujams. Tāpat atsevišķās zonās netiek atļauta meža atjaunošana, stādot vai sējot, kas nozīmē, ka priede un arī pārējās Latvijai raksturīgās koku sugas no GNP pamazām izzudīs, bet to vietu ieņems lazdas, blīgznas, baltalksnis, kas ir daudz ātraudzīgāki.
Vēstulē zemes īpašnieki arī norāda, ka valstī nav sakārtoti kompensāciju jautājumi. Jebkāda veida aizliegumi, kas skar privātīpašumu, ir jākompensē, pretējā gadījumā bez vienošanās ar īpašnieku par plānotajiem ierobežojumiem nav iespējams veidot sadarbībā balstītas attiecības.
GNP ir daudz meža īpašnieku, kas dzīvo šajā teritorijā un ekstensīvi saimnieko savos īpašumos, līdz ar to šim būtu jābūt kā paraugprocesam par to, kā var vienoties par visu pušu mērķu un interešu salāgošanu, jo arī turpmākajos gados Latvijā būs jāpaplašina “Natura 2000” teritorijas un šim procesam ir jābūt zinātniski pamatotam un kvalitatīvi vadītam, ievērojot visu pušu intereses un vajadzības, uzsver Ziediņš.
