Kompromisa priekšlikums par ES daudzgadu budžetu izpelnās dalībvalstu kritiku 0
Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela kompromisa priekšlikums par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu piektdien izpelnījies skeptiskus vērtējumus bloka dalībvalstu vidū.
ES valstu un valdību vadītāji tiksies ārkārtas Eiropadomes sanāksmē 20.februārī, lai apspriestu ES ilgtermiņa budžetu 2021.- 2027.gadam.
Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES būtiski samazināsies tās budžets, tāpēc dalībvalstu sarunas par ES daudzgadu budžetu tiek prognozētas ļoti smagas.
Mišela kompromisa priekšlikums paredz, ka ES dalībvalstīm būtu jāiemaksā budžetā 1,074% no nacionālā kopprodukta, lai savāktu aptuveni triljonu eiro nākamajam ilgtermiņa budžetam.
Taču vismaz četras ES dalībvalstis paziņojušas, ka gatavas iemaksāt budžetā maksimums 1% no nacionālā kopprodukta.
Mišela kompromisa priekšlikums paredz lielus finansējuma samazinājumus lauksaimniecības un kohēzijas politikai, kā arī paredz noteikt nodokli nepārstrādātai plastmasai.
Eiropadomē 20.februārī vienošanās par budžetu, visticamāk, netiks panākta un turpmākajos mēnešos nāksies rīkot vēl vairākas tikšanās šī jautājuma apspriešanai.
Austrija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija iebilst pret lielākām iemaksām ES budžetā, lai aizpildītu breksita atstāto robu, bet 16 citas ES valstis atbalsta lielākas iemaksas, lai nesamazinātos ES finansējums, ko tās saņem savas infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai.
Eiropas Parlaments, kam būs jābalso par piekrišanu nākamās septiņgades finanšu shēmai, ir noskaņots uz iespējami lielāku budžetu, lai ES var izpildīt savus mērķus cīņā ar klimata pārmaiņām, atbalstīt migrācijas politiku un kļūt par līderi digitālajā nozarē.
