VIEDOKLIS 11
“Latvijas Avīze” pērn 22. decembrī publicēja interviju ar Māri Kučinski, kura kandidatūra jau tad tika minēta kā iespējamā premjera amatam. Toreiz viņš sacīja: “Mana intuīcija saka – valdību apstiprinās 28. janvārī.” Fragmenti no intervijas:
“Neraujos pēc premjera krēsla. Zinu, ko tas nozīmē. Nezaudēt sevi, iziet no komforta zonas un iekļūt cīņu krustugunīs. Tomēr neesmu radis atteikties no izaicinājumiem, ja tie ir reāli. Jautājumā par valsts attīstību, domāju, man ir pietiekami liela saprašana, kā to panākt un kā atbrīvoties no ceļā stāvošiem traucēkļiem. To var izdarīt, pareizi saliekot akcentus un spēlētājus, cementējot komandu, jo viens nav karotājs.
Ministram ir jābūt ar vadītāja dotībām un nozari pārzinošam. Lai viņš spēj kļūt par līderi. Ja tā neizdodas, gadās, ka ministrs, nejuzdamies droši, atlaiž stiprākos ierēdņus un vietā saliek politiski uzticamos. Otrs ministram izvirzāmais noteikums – spēja būt par komandas locekli. Jābūt ļoti nopietnai sarunai par personālijām uz amatu vietām, un valdības vadītājiem pirms nominēšanas jābūt ar veto tiesībām pateikt nē kandidātam, kurš viņu neapmierina. Tālākā darbā man nav pieņemamas slēptas spēles. Lēmumi jāpieņem tur, kur tiem jābūt pieņemtiem, – partijā, frakcijā, Ministru kabinetā. It kā viss jau notiek atklāti, taču reizēm cilvēkiem rodas sajūta, ka priekšā spēlē teātri, bet patiesībā lemts kaut kur mežā, šaurā lokā.
Valdībai atlikuši trīs gadi strādāšanai, un, lai paveiktu lielus darbus, prioritātes nevar būt vairāk par četrām piecām. Ar to klibojam, ka ailē “prioritātes” katrs sevi cienošs politiskais spēks un ministrs cenšas pievilkt sev būtiskas lietas. Tas ir gribēt piepildīt kasti ar mantām, kas tur paliek neizņemtas. Jānosauc piecas vissvarīgākās “mantas”. No tām ekonomikā jākoncentrē uzmanība uz diviem jautājumiem: 1) kā valstij pelnīt, 2) cik efektīvi pārvaldām resursus. Lai tiktu pie ieņēmumiem, jācaurlūko, kā valsts apsaimnieko savus aktīvus. Naudu izšķaida kaut tādējādi, ka granti ceļudarbiem ved no Latgales uz Liepāju. Jāanalizē kapitālsabiedrību darbs. Jāvērtē, cik racionāli izmanto budžeta naudu, īpaši iepirkumus. Protams, prioritātes ir daudzkārt nosauktās – izglītība un veselības aizsardzība.”
