Pelēcīgs, bet izdarīgs 11
“Kučinskis visiem patiks – lielāku populistu un izdaboni neesmu dzīvē saticis. Un visas žurnālistes viņam ir “mīļās meitenes”. Labs aktieris. Bailīgs, protams, ļoti. Bezmugurkaulnieks, raustīs visi, būs nelaimīgs – “meitenes” mīlēs cietēju. Var ilgi nostrādāt,” vēl pirms Valsts prezidenta lēmuma sociālajā tīklā “Twitter” prognozēja kādreizējais Andra Šķēles premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks. Arī telefonsarunā, lūgts novērtēt Kučinska personību, Liepnieks bija tikpat nesaudzīgi skarbs: “No cilvēciskā viedokļa Kučinska īpašības ir ļoti simpātiskas – viņš ir tāds krietns, tīrs, godīgs un lādzīgs. Katrs bērns varētu vēlēties tādu opīti. Taču Latvijas valdības vadībā šobrīd nav īstais brīdis opīšiem. Kā politiķis viņš ir pelēcība, bez jebkādas harismas un līdera prasmēm. Drīzāk viņu raksturotu konformisms, pielīšana un populisms. Kučinskis izdabā politiskajai domai, bet spējīgi politiķi paši veido sabiedrisko domu.” Tādēļ Liepnieks prognozēja, ka Kučinska valdība būs bez stingras vīzijas, nespēs īstenot būtiskas reformas un ne uz ko nevirzīsies. “Drīz vien cilvēki sāks jautāt – kāda bija jēga atlaist Laimdotu Straujumu, ja vietā izveidota tieši tikpat pelēcīga un nevarīga valdība,” teica “polittehnologs”.
Pretējās domās ir Saeimas deputāts Inesis Boķis (“Vienotība”), kurš savulaik ar Kučinski kopā strādājis Valmieras domē un vēlāk pārņēmis pilsētas vadīšanu. “No pašvaldības laikiem viņu atceros kā aktīvu uzņēmēju, kurš enerģiski iesaistījās politikā. Tieši viņa laikā tika sākts Vidzemes olimpiskā centra projekts, veikti lieli remontdarbi un citi projekti. Turklāt jāņem vērā, ka tolaik nebija iespēju iegūt Eiropas finansējumu,” sprieda bijušais Valmieras mērs. Tomēr arī Boķis diplomātiski atzina, ka Kučinskis neraujas būt līderis, bet drīzāk vērtējams kā komandas spēlētājs.
Jātrenē līdera stāja un runa
Par vienu no Kučinska politiskajiem krusttēviem varētu uzskatīt bijušo izglītības ministru, pašreizējo Burtnieku novada domes vadītāju Kārli Greiškalnu. Viņš 1992. gadā Valmierā veidoja vēlēšanu apvienību “Ozols”, ar kuru aizsākās Kučinska politiskā karjera. “Es Māri atceros vēl kā mazu skolas puiku, vēlāk kā uzņēmēju, ekonomisku, reģionāla un nacionāla mēroga politiķi. Viņš ir ļoti stabili un mierīgi kāpis pa karjeras kāpnēm un premjera amatam būtu daudz piemērotāks nekā viens otrs cits kandidāts, kurš uzreiz tiktu iecelts tik augstā amatā,” sprieda Greiškalns. Politikas veterāns arī izmanto iespēju ar avīzes starpniecību nodot dažus padomus premjera kandidātam. “Vispirms jau Mārim jāpiestrādā pie līdera stājas. Tāpat arī jāizkopj prasme pārliecinoši izteikties. Viņam ir dziļas zināšanas un izpratne par lietām, bet grūtības šo informāciju pārliecinoši novadīt līdz klausītājam. Treškārt, jāuztrenē politiskā reakcija un izlēmība – izšķirīgos brīžos Māris tomēr pārāk ilgi konsultējas. Premjeram jāspēj reaģēt ātri.” Greiškalns noraida Liepnieka pārmetumus par Kučinska iztapību: “Es Māri redzēju kā pilsētas vadītāju trakākajā privatizācijas buma laikā. Viņam ir liels nopelns pie tā, ka mūsu pilsētā izdevās saglabāt lielos uzņēmumus. Iztapoņam nekas tāds nebūtu izdevies. Taču viņš nav arī agresīvi uzbrūkošā tipa spēlētājs – drīzāk tāds taktiski nogaidošs.”
