Pamatīgi, bet dārgi 0
Protams, ja rocība un iespējas ļauj, var izgatavot stacionāras komposta bedres no betona vai ķieģeļiem, taču arī šajā gadījumā jānodrošina gan pietiekams mitrums un gaisa piekļuve, gan iespēja palaikam kompostu samaisīt. Šādas bedres izmaksas būs visai lielas.
Visekonomiskākais variants ir komposta kaudzi izvietot uz grunts, to nekādā veidā neierobežojot. Protams, apkopt ir visai neērti, un tā parasti plešas plašumā, aizņemot arvien vairāk vietas. Arī gatavā komposta izgrābšana no apakšas vasarā var sagādāt problēmas. Ierīkojot šādu kaudzi, tāpat vēlams apakšā ieklāt zariņus, kas nodrošinās gaisa cirkulāciju un drenāžu. Kad masa sakrauta, to samitrina ar ūdeni un pievieno komposta baktēriju kultūras. Kaudzi apsedz ar tumšu plēvi tā, lai gar apakšējo malu notiktu gaisa apmaiņa. Vislabāk izmantot elpojošu ģeotekstila audumu. Komposts būs gatavs 1,5–2 gadu laikā.
Palīdz mikroorganismi
Lai pie komposta tiktu ātrāk, ieteicams izmantot biokompostētājus. Šajos preparātos ir mikroorganismi, kas veicina dārza un virtuves atkritumu kompostēšanu, vienlaikus iznīcinot patogēnos mikrobus, sadalot zāģskaidas un citas koksnes daļiņas.
Bioloģisko sadalīšanās procesu sākumā termofilo mikroorganismu ietekmē masa sakarst līdz +60 °C, pastiprināti sāk noārdīties celulozi saturošie savienojumi, iet bojā nezāļu sēklas un slimību iedīgļi. Celulozes sadalīšanās produkti tālāk veicina citu mikroorganismu darbību, kas pastiprināti noārda olbaltumvielas un pārvērš organisko slāpekli vienkāršākā augiem izmantojamā formā.
Ja tiek ievēroti kompostēšanas nosacījumi, biokompostētāja mikroorganismi +18 °C un augstākā temperatūrā pabeidz savu darbību mēneša laikā.
Šķidrie preparāti nopērkami 1 l un 5 l traukā. To pietiek 3 m3 un 15 m3 komposta. Ja izmanto maisījumus ar kūdru, deva ir 1 kg/m3 komposta. Preparāta izmaksas – aptuveni 3 eiro/m3 komposta.
Ko likt un ko nelikt kompostā
• Kastes apakšā drenāžai vēlams ieklāt zaru kārtu. Pēc tam var likt lapu, skuju vai sasmalcinātu zaru masu, nopļauto zāli, augļu un dārzeņu mizas, bojātos augļus un dārzeņus, vistu mēslus, skaidas, salmus, sienu, kvēpus, kokogles, kas palikušas pēc ugunskura dedzināšanas. Tāpat kompostā var likt papīra paketes, gofrēto kartonu, papīra salvetes, ja vien šie materiāli nav apdrukāti vai pārklāti ar līmi. Ja apakšā liekamie zari ir resnāki, tos var apbērt ar kaļķiem, tad zari sadalīsies daudz ātrāk.
• Visas augu atlieku kārtas vēlams apbērt ar dārza zemes kārtiņu. Pretējā gadījumā veidosies biezs, blīvs slānis un sadalīšanās process būs daudz ilgāks.
• Komposta kastē nekādā gadījumā nedrīkst likt polietilēnu vai citu plastmasu, sintētiskus materiālus.
• Nav vēlami augļu kodoli un dzīvnieku kauli, mājdzīvnieku ekskrementi un spalvas.
• Jāuzmanās, lai kompostā nebūtu stikla lausku – vēlāk ar tām var nopietni savainoties. Jāizvairās augšējās kārtās likt resnākus zarus – tie pārāk ilgi sadalīsies.
