“Kompensēs OIK, elektrības sadales tarifu, būs mēneša pabalsts par katru bērnu!” Eglītis atklāj, kā valdība palīdzēs iedzīvotājiem cīņā ar inflāciju 150
Šodien, 19. janvārī, valdību veidojošie politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” , “Nacionālā apvienība”, “Attīstībai/Par!”, un “Jaunā konservatīvā partija” – ir konceptuāli vienojušies par plašu atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām.
Jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro. Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.
Valdību veidojošie partneri ir vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.
“Vienreizējais atbalsts varētu būt tuvu 100 eiro, bet ne tieši 100 eiro,” Labklājības ministrs (JKP) Gatis Eglītis TV24 Speciālizlaidumā atklāj.
Šo pabalstu saņems vecuma invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējs, speciālās valsts pensijas saņēmējs, izdienas pensijas saņēmējs, atlīdzības par darbspējības zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, bērna ar invaliditāti kopšanas saņēmēji un citi.
“Tā ir ļoti plaša iedzīvotāju grupa, vairāk kā 550 000 iedzīvotāju, kuri saņems tuvākajā laikā, visticamāk martā, konkrētas summas, lai palīdzētu šajos grūtajos laikos,” ministrs uzskaita.
Ekonomikas ministrijā norāda, ka sistēmas maksas pilnīga kompensācija četru mēnešu periodā valstij provizoriski izmaksātu 63,2 miljonus eiro, savukārt OIK atcelšana uz četriem mēnešiem – 17 miljonus eiro.
Atbalsts kopumā aptvers aptuveni 78 500 mājsaimniecības, un kopējais atbalsta apjoms četru mēnešu periodam veido 5,5 miljonus eiro.
Īstermiņa atbalsts:
1) Valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un OIK izmaksas;
2) Tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam;
3) Tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti;
4) Palielinātais mājokļa pabalsts tiks maksāts līdz šī gada beigām;
5) valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu;
Vidēja termiņa atbalsts:
1) Tiks izstrādāta un mēneša laikā valdībā iesniegta atbalsta programma mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem;
2) mēneša laikā valdībā tiks iesniegts informatīvais ziņojums, kas atvieglos atļauju iegūšanu atjaunojamās enerģijas ražošanas būvēm un iekārtām.
Atbalsts tiks piemērots tiem lietotājiem, kuriem mēneša patēriņš ir virs septiņiem kubikmetriem, lai atbalstu fokusētu tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei vai ūdens sildīšanai.
Lietotājiem, kuriem mēneša patēriņš ir līdz 500 kubikmetriem, no valsts puses tiks kompensēts pārsniegums virs noteiktās maksimāli pieļaujamās gāzes gala cenas 100% apmērā, savukārt tiem, kuru mēneša patēriņš ir virs 500 kubikmetriem, no valsts puses tiks kompensēts pārsniegums virs noteiktās maksimāli pieļaujamās gāzes gala cenas 75% apmērā.
Paredzams, ka atbalsts kopumā aptvers aptuveni 52 000 mājsaimniecības, kopējais atbalsta apjoms četru mēnešu periodam būs 27,5 miljoni eiro.
Latvijas elektroenerģijas tirdzniecības apgabalā 2021.gadā vidējā elektroenerģijas cena bija 88,78 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 2,6 reizes lielāka nekā 2020.gada vidējā cena, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Savukārt Vācijas “Gaspool” vidējā dabasgāzes cena 2021.gada decembrī bija 81,11 eiro par MWh, kas ir par 5,9 reizēm vairāk nekā 2020.gada analogā periodā.
Iepriekš pirmdien, 17.janvārī, valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē koalīcija vēl nespēja vienoties par jauniem atbalsta mehānismiem. Vaicāts, kāpēc vienošanos nepanāca pirmdien, premjers teica, ka saņemti vairāki atšķirīgi priekšlikumi, kurus sākumā jāizsver, un tad koalīcijai par tiem kopīgi bija jāvienojas.
“Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami,” pirmdien pēc sanāksmes atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.
Vienlaikus premjers norādīja, ka šī energokrīze liek Latvijai citādāk sākt domāt par energopatēriņu un patērētās enerģijas veidu. Ilgtermiņā Latvijai būtu jāpāriet uz citiem energoavotiem, minēja Ministru prezidents. Esot redzams, ka Krievija “klaji manipulē” ar gāzes piegādēm, tāpēc Latvijai jāskatās, kā mazināt atkarību no šī fosilā kurināmā, teica Kariņš, vienlaikus norādot, ka šī pāreja prasīs vairākus gadus.
Savukārt stāstot par īslaicīgiem risinājumiem šajā energokrīzē, Kariņš teica, ka ir nepieciešami atbalsta un pabalsta mehānismi, kas nav pretrunā ar ilgtermiņa mērķiem. Premjers atklāja, ka pie tā koalīcija strādā un vēl neesot nonākusi pie viena kopsaucēja.
