Kompensējamās zāles – dārgas arī ar valsts atbalstu 0
Gandrīz trešajai daļai (28,4%) iedzīvotāju pēdējos gados bijušas finansiālas grūtības, iegādājoties ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, bet gandrīz puse (45,8%) atzīst, ka bijuši spiesti pirkt tikai daļu no valsts apmaksātajām zālēm, jo līdzmaksājumu summa bijusi pārāk augsta, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pasūtītā un firmas “Berg Research” veiktā iedzīvotāju aptauja par kompensējamo zāļu iegādes paradumiem.
Veselības ministrija šo problēmu cer atrisināt, no nākamā gada aprīļa ieviešot obligātu prasību ārstiem, izrakstot kompensējamās zāles, norādīt konkrētā medikamenta starptautisko nepatentēto nosaukumu, nevis kādas konkrētas firmas zīmolvārdu.
Aptiekām tādā gadījumā jāizsniedz lētākais preparāta analogs.
Speciālisti aizrāda – tas gan tiešā veidā nesamazina pacienta līdzmaksājumu, tomēr ir zināms spiediens, kas ražotājiem liks samazināt cenu.
Līdzmaksājumi par lielu
SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics paudis, ka aptaujas dati skaidri parāda – zāļu kompensācijas sistēma nespēj efektīvi nodrošināt ar valsts apmaksātiem medikamentiem. Sekas ir smagas – daudzas hroniskas slimības, ko būtu iespējams sekmīgi ārstēt, tiek ielaistas un izraisa komplikācijas. Arī tie iedzīvotāji, kas zāles varējuši iegādāties, tomēr uzskata, ka kompensējamo zāļu izmaksas Latvijā ir ļoti augstas – šim viedoklim piekrīt 36,4% aptaujāto.
Visbiežāk aptaujas dalībnieki kompensējamos medikamentus iegādājušies sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, diabēta, astmas, onkoloģisko un reimatoloģisko slimību ārstēšanai.
Lūgti novērtēt, kas iedzīvotājus neapmierina pastāvošajā kompensējamo medikamentu sistēmā, teju puse jeb 44,8% respondentu atzīst – daudzu diagnožu zālēm ir pārāk liels pacientu līdzmaksājumu apmērs, 44,9% norāda uz to, ka netiek kompensēti jauni, inovatīvi medikamenti, savukārt 32,3% neapmierina tas, ka zāles paredzētas pārāk mazam diagnožu skaitam.
70% aptaujāto atbalsta domu, ka valsts kompensējamo zāļu budžets Latvijā būtu jāpalielina. 68% pilnībā piekrīt, ka valsts kompensējamās zāles būtu jāparedz plašākam pacientu lokam, bet 68% pilnībā atbalsta ideju, ka valstij būtu jākompensē jauni, inovatīvi medikamenti.
Aptauja arī parāda, ka kompensējamo zāļu iegāde iedzīvotājiem veido prāvus izdevumus no kopējā ikdienas budžeta.
Uz jautājumu, cik daudz naudas tika iztērēts par kompensējamo medikamentu iegādi pēdējā zāļu pirkuma reizē, 12% aptaujāto norāda, ka tie bijuši no 51–100 eiro, 28,7% aptaujāto – no 21 līdz 50 eiro, un vēl tikpat liela daļa jeb 28,4% iztērējuši no 11 līdz 20 eiro. Līdz 10 eiro zāļu iegādei bija tērējuši 25,83% aptaujāto, bet 4,6% respondentu zāļu iegādei vienā reizē iztērēja pat vairāk nekā 100 eiro.
“Tuvāko divu gadu laikā Latvijai būtu jāpanāk veselības aprūpes finansējuma pieaugums vismaz 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta,” paudis V. Bolēvics. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajiem datiem*, 2018. gadā Latvijā tie bija tikai 3,4%, Lietuvā – 4,5% un Igaunijā – 4,9% no IKP.
Visgrūtāk kardioloģijas pacientiem
Par šādiem aptaujas datiem nav pārsteigta ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska (ZZS). Arī viņas pacientu vidū daudzi nevar atļauties nopirkt valsts daļēji kompensētos medikamentus, jo īpaši, ja līdzmaksājuma apjoms ir liels ne vien procentuālā, bet arī naudas izteiksmē.
Šajā ziņā īpaši smaga situācija esot sirds un asinsvadu slimību pacientiem.
No ārstes pacientu kopskaita (2585) šādu slimnieku ir ap 800. “Daudziem no viņiem jāpērk jaunie antikoagulanti pret asins recēšanu. To cena aptiekā ir 60–70 eiro, pacientam pašam no tās jāsamaksā ap 30 eiro,” piemēru min L. Kozlovska. Ne visi šādu summu spēj atļauties.
Vēl kritiskāka ir situācija tiem pacientiem, kuriem ir nevis viena, bet vairākas diagnozes un, lai ārstētos, jālieto 5–6, bet dažkārt pat 10 dažādi medikamenti. “Tad sāk šķirot, ko var atļauties, ko ne,” saka ģimenes ārste. “Tas palielina slimību saasināšanos, insulta vai infarkta risku.”
Vai radikāla sistēmas reforma?
Kā liecina 2017. gadā veiktā aptauja, pacienti kompensācijas kārtības ietvarā, iegādājoties dārgākas zāles, pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro, norāda veselības ministre. “Lielāko daļu no šīs summas viņi būtu varējuši neizdot, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus,” pauž veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”).
Veselības ministrija sola uzlabot medikamentu pieejamību, no 2020. gada 1. aprīļa ieviešot obligātu prasību ārstiem, izrakstot kompensējamās zāles, receptē norādīt nevis konkrētas firmas ražojuma nosaukumu, bet tikai zāļu aktīvo sastāvdaļu – starptautisko nosaukumu, ārstu un farmaceitu slengā dēvētu par molekulu (konkrētu zāļu nosaukumu drīkstēs minēt tikai īpašos gadījumos). Aptiekā pacientam izsniegs lētāko preparātu ar attiecīgu sastāvu.
Nākamgad arī paredzēts palielināt kompensējamo zāļu apmaksai paredzēto finansējumu, šim nolūkam papildus novirzot vairāk nekā 4,2 miljonus eiro. Šo naudu plānots izlietot, sarakstu papildinot ar inovatīviem medikamentiem onkoloģisko un sirds slimību pacientu ārstēšanā, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele.
Prasība receptē minēt tikai aktīvo vielu situāciju atrisinās tikai daļēji un netieši, uzskata “Mājas Viesa” izvaicātie speciālisti. SIFFA izpilddirektors V. Bolēvics akcentē, ka šāda shēma spiedīs ražotājus samazināt cenu, lai viņu ražotās zāles paliktu kompensējamo zāļu sarakstā un būtu lētākā alternatīva numur viens. “Līdzīgi jau notika Lietuvā, kad tur ieviesa šādu kārtību,” teic V. Bolēvics. Īpaši tas būšot vērojams diagnožu grupās, kur ir daudz pacientu.
Samazinoties kompensējamo zāļu cenām, sistēmā radīsies brīvi līdzekļi, ko varēs izmantot jaunu diagnožu un zāļu apmaksai.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, šādi izdosies ietaupīt ap 20 miljoniem eiro, tomēr, pēc V. Bolēvica teiktā, būtu nepieciešams arī bāzes finansējuma palielinājums. Pašlaik Latvijā zāļu kompensācijai tērē vismazāk Baltijā un ir arī vismazāk valsts apmaksātu inovatīvo medikamentu.
Ietaupīt varēs arī tie pacienti, kuri līdz šim piemaksājuši, iegādājoties salīdzinoši dārgos oriģinālpreparātus, kaut gan tiem pieejamas lētākas ģenēriskās alternatīvas. L. Kozlovska novērojusi, ka pašlaik daudzi pacienti paši bez pamudinājuma izrāda vēlēšanos nomainīt oriģinālpreparātus pret ģenēriskajiem medikamentiem, turklāt ne tikai trūcīgie. Tiesa, tiešā veidā šādi nesamazināsies pacientu līdzmaksājumi par zālēm, kuru iegādi valsts kompensē daļēji.
Bijušais “Olainfarm” valdes loceklis Salvis Lapiņš savukārt norāda, ka vēl veiksmīgāks risinājums būtu meklējams pavisam no citas puses. Proti, Latvijas farmācijas tirgus ir pārāk mazs, toties ļoti stingri regulēts, līdz ar to daudziem ražotājiem neinteresants. “Reģistrācijas resursi ražotājiem ir ierobežoti, tāpēc daudzu medikamentu pie mums vispār nav – reģistrēt nav izdevīgi,” saka S. Lapiņš. Tāpēc konkurence nav tik liela, kā varētu būt, un zāļu cenas daudzos gadījumos ir augstākas nekā citās valstīs. Pēc S. Lapiņa domām, vēlamais ceļš būtu veidot visā Baltijā vienotu zāļu tirgu – tad runa būtu nevis par diviem, bet jau apmēram sešiem miljoniem iedzīvotāju, kas būtu jau kaut nedaudz pievilcīgāk no ražotāju viedokļa.
*2019. gada jūlija dati.
