Kompensācijās par augu bakteriālās iedegas radītajiem zaudējumiem izmaksās 32 254 eiro 0
Kompensācijās par augu bakteriālās iedegas šogad radītajiem zaudējumiem izmaksās 32 254 eiro, otrdien lēma valdība.
Līdzekļi tiks izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Valsts augu aizsardzības dienests 2019.gadā laikā līdz 30.septembrim ir veicis 1630 pārbaudes dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās, to laikā noņemot 489 paraugus, kas tika testēti Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. No paraugiem, kas testēti uz bakteriālo iedegu, deviņiem paraugiem tika iegūts pozitīvs rezultāts.
Šogad dienests bakteriālo iedegu ir konstatējis vienā piemājas dārzā Dobeles novada Anennieku pagastā, vienā komercdārzā Jelgavas novada Elejas pagastā, mātesaugu selekcijas dārzā Dobeles novada Krimūnu pagastā, stādaudzētavā Babītes novada Babītes pagastā, vienā ražojošajā dārzā Ķeguma novada Birzgales pagastā un divos piemājas dārzos Ķeguma novada Birzgales pagastā.
Lauku atbalsta dienestā ir iesūtīti septiņi iesniegumi kompensācijas saņemšanai par 2019.gadā septiņās vietās noteiktajiem un izpildītajiem fitosanitārajiem pasākumiem kopumā par 221 saimniekauga un 3127 saimniekaugu stādu iznīcināšanu.
Augu karantīnas organisms bakteriālā iedega “Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et.a” (bakteriālā iedega) ir ļoti bīstama augļkoku slimība. Šī slimība var izraisīt postījumus līdz pat 80% apmērā no augļu dārza stādījumiem. Inficētais augs agrāk vai vēlāk aiziet bojā. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama.
Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms saskaņā ar Augu aizsardzības likumu ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību iespējami inficētie augi.
Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss attiecībā uz bakteriālo iedegu. Augus no aizsargājamās zonas var bez ierobežojumiem izplatīt Eiropas Savienībā, bet augu ievešanai aizsargājamā zonā ir noteiktas stingrākas prasības, kā arī notiek regulāras pārbaudes un tiek īstenoti pasākumi, lai šis organisms neieviestos šajā teritorijā.
Inficēties ar bakteriālo iedegu var ābeles (Malus), bumbieres (Pyrus), vilkābeles (Crataegus), pīlādži (Sorbus), klintenes (Cotoneaster), cidonijas (Cydonia), krūmcidonijas (Chaenomeles), korintes (Amelanchier), eriobotrijas (Eriobotrya) un ugunsērkšķi (Pyracantha). Pārsvarā tās ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā. Bakteriālās iedegas plašākas izplatīšanās vai ieviešanās novēršanai ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.
Valsts augu aizsardzības dienests veic monitoringu dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās – augļu koku un dekoratīvo augu stādaudzētavās, komercdārzos, piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā augošiem augiem. Tāpat dienests uzrauga bakteriālo iedegu perēkļus un karantīnas zonu, kā arī buferzonu trīs kilometru rādiusā ap karantīnas zonu un perēkļiem.
