Starp īrnieku un izīrētāju 0
Citos gadījumos likums lielākoties neparedz pienākumu maksāt kompensāciju par nekustamā īpašuma atbrīvošanu. Tomēr, runājot par īrnieka un izīrētāja attiecībām, to pamatā ir līgumslēdzēju brīvas gribas izpausme un pušu interešu sabalansēšana. Tāpēc ir iespējama diskusija par kompensāciju attiecībā uz dzīvojamās platības pirmstermiņa atbrīvošanu, bet šāda atlīdzība nav obligāta un to var panākt, tikai savstarpēji vienojoties.
Viens no gadījumiem, kad varētu apspriest šādu kompensāciju, – ja noslēgtajā īres līgumā paredzēts, ka izīrētājs to var lauzt, ievērojot konkrētus līguma noteikumus, piemēram, par to paziņojot īrniekam trīs mēnešus iepriekš. Ja pēkšņi rodas situācija, ka izīrētājam nepieciešams dzīvoklis, piemēram, viena mēneša laikā, viņš pārkāpj noslēgtā līguma noteikumus, un īrniekam tad ir tiesības apspriest kompensācija apmēru.
Tā varētu būt divu īres maksu apmērā, papildus aprēķinot steidzamās pārcelšanās izdevumus. Taču tikpat labi kompensācija varētu būt mazāka vai lielāka, lai segtu kādus papildu izdevumus. Viss atkarīgs no savstarpējās vienošanās. Līdzīgi iespējams rīkoties, ja īres līgums noslēgts uz 99 gadiem, taču izīrētājs vēlas visu ēku renovēt vai atjaunot tās daļu, tāpēc nepieciešams, lai īrnieki pamestu īrētās telpas.
