“No latīņu uz latviešu valodu” 3
Kardināls atminas: “Man iznācis strādāt baznīcas reformu laikā. Vatikāna otrais koncils diezgan stipri izmainīja liturģiju. Sešdesmitajos gados dievkalpojumos pārgājām no latīņu valodas uz latviešu valodu. Vajadzēja izstrādāt pārmaiņas ceremonijās, Sv. mises darbībās, iztulkot un izdot jaunas rituālgrāmatas, Misāli, lekcionārijus, lūgšanu grāmatas, kas atbilstu liturģiskajai reformai. Sākās intensīvs darbs – visi lūgšanu un dziesmu teksti bija jāiztulko no latīņu valodas. Tas bija diezgan sarežģīti. Biju liturģiskās komisijas sekretārs. sagatavojām un izdevām lūgšanu un dziesmu grāmatas latviski un latgaliski.”
Jaunākā Jāņa Pujata grāmata ir viņa “Sprediķi”. Tie teikti baznīcas “Ticības gadā” – 2013. gadā – un izdoti pērn.
Ieminos kardinālam, ka šopiektdien Latvijas Universitātē notiks diskusija par tematu “Vai zinātne ir apglabājusi Dievu?”, un jautāju, ko viņš teiktu šīs diskusijas dalībniekiem. Jānis Pujats atbild: “Es ceru, ka apglabājusi nav! Bet, ja kāds domā, ka apglabājusi, tad kaut kas tur ir šķībi. Daļa cilvēku aizmirst pašu galveno: ka mums vienmēr būtu jātur sava kompasa adata uz augšu. Es spriežu, ja matemātiski salīdzina, tad šeit tā mūsu dzīvīte ir kā viens centimetrs, bet tur tālāk – miljoni kilometru. Jo visi zina, ka viņus gaida mūžība. Tikai vieni domā, ka tur gaida nebūtības mūžība, bet ticīgie – gan kristieši, gan islāmticīgie, gan citu reliģiju – tic nemirstībai.”
