Kompānija pārvērš plastmasas pudeles ceļu segumā – ģeniāla ideja, kas palīdz glābt planētu 2
No plastmasas izmantošanas mūsdienās ir grūti izvairīties, jo, šķiet, teju viss ir izgatavots no šā materiāla.
Kad plastmasa pirmo reizi tika izgudrota, visa pasaule bija sajūsmā, jo tas mūsu dzīvē daudzas lietas padarīja vienkāršākas.
Bet tagad plastmasu izmanto, lai izgatavotu teju visu, sākot no zīdaiņu barošanas pudelītēm un beidzot ar datoru detaļām. Šis materiāls ir aizstājis daudzus izstrādājumus, piemēram, soda un piena stikla pudelēs mūsdienās vairs tikpat kā nopērkams.
Plastmasas sadalīšanās prasa daudz gadu, un tā piesārņo ne tikai ūdeņus un ietekmē vidi, bet pat gaisu, ko elpojam.
Bet kāda kompānija ir sākusi izmantot izlietotās plastmasas pudeles, lai radītu kaut ko tādu, ko daudzi no mums uzskata par neiespējamu, bet kas ir kaut kas tāds, kas sabiedrībai būtu jādara.
Lokerbijā, Skotijā bāzētais uzņēmums “MacRebur” pārstrādā vecās plastmasas pudeles ceļu segumā un uzsver, ka tas pat kalpo ilgāk nekā tradicionālais ceļu seguma materiāls, raksta en.newsner.com.
Vēl vairāk – atjaunojamais asfalts šajā uzņēmumā tiek ražots tikai no visgrūtāk pārstrādājamām plastmasas pudelēm, tāpēc nav jāizmanto jaunas vai viegli pārstrādājamas plastmasas pudeles.
Granulētos plastmasas atkritumus sajauc ar tradicionālo asfaltu, lai iegūtu materiālu, kas kalpo trīs reizes ilgāk nekā tradicionālais ceļu segums, padarot to mazāk jutīgu pret plaisāšanu un bedrēm.
Uzņēmums, kas nonācis pie šīs ģeniālās idejas, apgalvo, ka tā ražotais ceļu segums ir lētāks un kalpo ilgāk.
Uzņēmuma izpilddirektors Tobijs Makartnijs sacīja, ka viņam šī ideja radusies, kad viņš apmeklējis Indiju un redzējis, kā šajā valstī piepilda bedres ar plastmasas atkritumiem, kuri pēc tam tiek izkausēti.
Pārstrādātā plastmasa aizstāj lielu daļu bitumena, ko satur asfalts un kas tiek saražots, izmantojot fosilo kurināmo, samazinot oglekļa pēdas nospiedumu. Šādi ražots asfalts ir arī elastīgāks, tāpēc mazāk pakļauts plaisāšanai ekstremālās temperatūrās.
Pievērsties videi draudzīga ceļu seguma ražošanai Tobiju iedvesmoja vārdi, ko viņa meita bija teikusi skolā. Skolotāja meitenei bija jautājusi: “Kas dzīvo mūsu okeānos?”
“Mana meita bija pacēlusi roku un teikusi:” Plastmasa, kundze”. “Tagad es nevēlos, lai mana mazā meitiņa augtu pasaulē, kur notiek šādas lietas,” Makartnijs sacīja intervijā “BBC News”.
