Kompaksportinga pasaules čempionātā latvieši parāda nebijušus rezultātus 0
Ungārijā, Galgamešas apkaimē no 22. līdz 25.augustam norisinājās Pasaules čempionāta kompaksportingā fināls, kur par pasaules čempiona titulu sacentās labākie šāvēji no 34 valstīm.
Arī latvieši tur bija un kārtējo reizi atgādināja, ka mūsu mazā valsts spēj dot pasaulei izcilus sportistus.
Pēdējā sērijā Latvijas komandas pārstāvis Kārlis Strazdiņš (attēlā) sašāva 23 no 25 un 700 sportistu konkurencē izcīnīja 24.vietu Pasaules čempionāta finālā, kas ir līdz šim augstākais sasniegums Latvijai.
“Devos uz čempionātu bez ilūzijām. Nemaz necerēju sasniegt tādu rezultātu. Runa nav par to, cik sašāvu. 189 šķīvīši no 200 ir esošais un līdz šim nepārspētais Latvijas rekords pasaules čempionātā, kuru tomēr sasnieguši daudzi citu valstu sportisti. Un neviens, arī es, arī šoreiz nevarēja tikt tam pāri. Runa ir par vietu rezultātu listē. Es braucu uz Ungāriju ar cerību iekļūt simtniekā, bet ieguvu 24.vietu Open klasē starp vairāk nekā 700 dalībniekiem. Tas ir līdz šim labākais Latvijas šāvēju sasniegums pasaules čempionātā,” pēc sacensībām teica K. Strazdiņš.
Vienlaikus viņš atzina, ka sajūtas esot divējādas. Tas ir gan liels prieks, gan arī sarūgtinājums, jo varējis sašaut vēl labāk, bet nervi neizturēja.
“Tagad, distancējoties no tā visa, tomēr vairāk ir prieks par rezultātu. Šaušanas apstākļi bija diezgan grūti. Protams, trīsdesmit grādu karstumā tas nav vieglākais uzdevums, taču Ungārijā šāda temperatūra izjūtama citādāk. Mērķi bija izvietoti meža atvērumos, izcirtumos, daži pret kalnu, citi uz nogāzes. Dupletos katram mērķim bija savs ātrums, vienlaicīgie dupleti bija sagatavoti diezgan sarežģīti. Bija kārtīgi jāpadomā, kuru šaut pirmo, kuru otro, jo, jebkurā gadījumā, otrais bija tehniski grūti sasniedzams. Visas nulles, kas man bija, tās bija vienlaicīgajos dupletos. Sacensību pirmajā dienā viss iekavējās un mana kārta bija jau krēslā, kad mērķi ir sliktāk redzami. Pēdējā sērijā sašāvu tikai 21 šķīvīti. Otrajā dienā gāja labāk. Priekšpēdējā galdiņā izdevās notriekt visus mērķus. Un tad pienāca pēdējā sērija. Sapratu, ka esmu spējīgs sašaut visus 25 un ir izredzes pakāpties augstāk, ja varēšu atkārtot sniegumu. Taču beigās nervi neizturēja. Kolēģi sportisti stāstīja, ka no mugurpuses varēja redzēt, ka bikses trīc. Līdz personīgajam, Latvijas rekordam un, iespējams, līdz augstākai vietai pasaules čempionātā pietrūka viens vai divi šķīvīši,” tā K.Strazdiņš.
Viņš arī atklāja, ka lielajā sportingā ir atgriezies pirms četriem gadiem, kad teju jau bija nolēmis atmest domu par augtiem mērķiem.
“Pirmo reizi uz šķīvīti izšāvu 2001. gada 15.jūnijā. Tā kā kopumā tas laiks, ko esmu veltījis šim sporta veidam, ir diezgan liels. Pirms četriem gadiem no centieniem pēc sasniegumiem augsta ranga sacensībās gandrīz jau biju atteicies. Vairāk sava prieka pēc turpināju šaut. Pēdējos divos gados interese atkal uzplaiksnīja un rezultāti parādījās. Pateicoties Jura Lazdiņa draudzīgam spiedienam, aprīlī piedalījos Lietuvas “Grand Prix” Viļņā. Trenēšanās Eiropas un Pasaules kausa posma sacensībām veidoja sasniegumu pamatu Pasaules čempionāta finālā tagad, augustā.”
Dāmu konkurencē 4.vieta Agnesei Caunei
Dāmu konkurencē starp teju septiņdesmit sportistēm mūsu Agnese Caune spēja pakāpties līdz godpilnajai 4. vietai.
“Šis ir viens no maniem augstākajiem, var būt pats augstākais sasniegums. Protams, esmu bijusi jau tuvu pjedestālam arī Eiropas un Pasaules čempionātos, taču šoreiz sanāca kaut kā negaidīti labi. Ja godīgi, tad pēc veiksmīgā starta sezonas sakumā Eiropas čempionātā Ungārijā, kur man izdevās sasniegt 6. vietu, biju izdomājusi, ka tāda ranga sacensībās šogad vairs nešaušu. Tas viss saistās ar laika trūkumu, jo man ir divi oficiāli darbi un divi bērni. Tik, cik ļauj brīvais laiks un finanses, tik varu aizbraukt pašaut. Šogad biju nolēmusi piedalītos lokālās sacensībās. Jāsaka liels paldies Kazahstānas šaušanas klubam “Astana”, kura vadība mani finansiāli atbalstīja dalībai Pasaules čempionāta finālā,” pēc čempionāta atzina A. Caune.
Šaušanas sportā zināma ietekme uz rezultātu ir veiksmei. “Šajās sacensībās mazliet pietrūka tieši veiksmes. Ja es būtu pēdējā sērijā izšāvusi divdesmit piecus, būtu 2. vietā pasaulē. Tā kā sašāvu 23 punktus, notika pāršaude par trešo un ceturto vietu. Tajā paliku ceturtajā vietā,” atklāj Agnese, piebilstot, ka nevar sportā paļauties uz veiksmi vien: “Ir jāšauj astoņas sērijas. Tev var paveikties vienā sērijā, nu divās, bet ne visās sacensībās. Tomēr kaut kas ir jāprot un jāvar izdarīt pašam. Es domāju, ka tā nav veiksme, bet gadu gadiem apgūta meistarība. Šad tad sanāk ļoti labi.”
Nestandarta kompaksportings
Vieta, kur norisinājās Pasaules čempionāta kompaksportingā fināls, arī ir pieminēšanas vērta. Šaušanas stendi bija ierīkoti mežsaimniecības un medību platībās, kur ikdienā šautuves nav vai arī notiek nelieli vietējas nozīmes pasākumi.
“Tas nebija standarta kompaksportings, kas parasti notiek tādās šautuvēs, kā, piemēram, Rīgā, kur ir apaļais stends un tranšejstends, un tad tur pieliek kādu šķīvīšu mašīnīti ar prom, šurp lidojošu un pa zemi ripojošu mērķi, un sanāk kompaksportings. Tagad ļoti daudzi sportisti runā un raksta par šo sacensību organizāciju un īpatnībām. Sacensības bija noorganizētas lieliski, bet vieta un šaušanas apstākļi bija ļoti neierasti, burtiski savvaļā. Bija jāšauj līdzenumā, izcirtumos, citur varēja būt kalns priekšā. Bija arī četrus metrus augsts podests, uz kura bija jāstāv šāvējiem, un tas sarežģīja tēmēšanu, jo bija grūti noteikt attālumu un augstumu līdz mērķim,” atklāja A. Caune, piebilstot, ka šādi apstākļi izskaidro arī salīdzinoši zemākos čempionāta dalībnieku rezultātus, kas acīmredzami atšķiras no citu sacensību listēm.
Vēlreiz par rezultātiem
2019.gada Pasaules čempionāta kompaksportingā finālā Latviju pārstāvēja vienpadsmit sportisti. Labāko rezultātu Open klasē uzrādīja Kārlis Strazdiņš, kurš ar 189 punktiem spēja sasniegt 24.vietu.
Citi rezultāti: Santoss Pauperis 157, Ojārs Ronis 152, Romualds Mikučs 142, Juris Sprukulis 126, Andrejs Hotuļovs 110 punkti no 200.
Dāmām labākā bija A. Caune, kura sašāva 180 šķīvīšus no 200 un Pasaules kausa finālā ieguva 4. vietu dāmu konkurencē. Latvijas sportistes Ira Kirenska sašāva 158 no 200, bet Maira Sprukule 134 notrieca šķīvīšus.
Senioru konkurencē Jurijs Kirenskis sašāva 163 mērķus un tas ļāva viņam ierindoties 42.pozīcijā, bet Edgars Šķēle ar 158 no 200 ir 54 vietā.
Attēlā: Latvijas komanda Pasaules čempionātā kompaksportingā Ungārijā.
