Komisija vai diskusiju klubiņš? 0
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, kas tuvākajā laikā tiks pārsaukta par Sabiedrības saliedētības komisiju, sākusi meklēt vērtības, uz kā pamata vienot Latvijas iedzīvotājus.
Pirms dažām nedēļām deputāte Irina Cvetkova (“SC”) uzstājās ar priekšlasījumu, cenšoties pārliecināt kolēģus, ka par galveno vienojošo faktoru būtu jāņem tādas vērtības kā demokrātija, vārda brīvība un tamlīdzīgi. Vakar komisijas sēdē valodniece un deputāte Ina Druviete (“Vienotība”) izglītoja kolēģus lingvistiskās integrācijas pamatos, paužot pārliecību, ka par integrācijas kodolu jāsaglabā latviešu valoda un kultūra. Tajā pašā laikā neaizmirstot cieņu pret visām valodām un kultūrām.
“Integrēta sabiedrība nav kāda balta neapzināta teritorija, kurai vienlaikus tuvojas divas sabiedrības grupas – letofoni un rusofoni,” uzsvēra deputāte. Viņa arī aicināja politiķus beigt izplatīt dažādus mītus par valodu, no kuriem visbiežāk tiekot tiražēta tēze “vienalga, kādā valodā runā cilvēki, galvenais, lai viņi saprastos”. “Lai būtu kopīga valoda pārnestā nozīmē, vispirms jābūt kopīgai valodai tiešā nozīmē. Un, ja kādam ir vienalga, tad labāk runāsim latviski,” norādīja deputāte. Tas pats attiecas arī uz citiem mītiem, piemēram, “persona X nerunā latviski, bet ir īsts patriots”, jo ar šādu rīcību minētais cilvēks vājina valsts valodas pozīcijas asajā konkurences situācijā.
Deputāte novērojusi, ka politiķi bieži vien cenšas nostādīt sociālekonomiskos jautājumus augstāk par lingvistiskiem, kaut arī nekas neliedz vienlaikus risināt problēmas abās jomās. Vēl viens izplatīts mīts esot apgalvojums, ka latviešu valoda ir mazas tautas valoda. Patiesībā tikai 250 no aptuveni 6700 pasaules valodām var lepoties ar runātāju skaitu, kas lielāks par miljonu.
I. Druviete vērsa uzmanību arī uz to, ka valsts ar savā rīcībā esošajiem instrumentiem (šajā gadījumā – izglītības sistēmu) spēj nodrošināt tikai valodas apguvi. Valodas vidi un lietošanu nosaka pati sabiedrība. “Tieši ar sabiedrības pieprasījumu Latvijā klibo. To varam redzēt arī situācijās, kad amatpersonas un politiķi ar vietējiem medijiem runā svešvalodās. Diemžēl arī manus tuvākos kolēģus man nav izdevies no tā atrunāt,” rokas noplātīja deputāte. Tāpat lingvistisko integrāciju ietekmējot viedokļu līderi, masu mediji un paradumi.
I. Cvetkova pēc komisijas sēdes sacīja, ka Druvietes uzstāšanās tomēr nav viņu pilnībā pārliecinājusi. “Es cienu šīs deputātes viedokli, viņa ir speciāliste un valodas zinātniece, taču skatās tikai vienā virzienā, un šis jautājums vēl ir diskutējams,” teica “SC” deputāte.
Saskaņā ar valdošās koalīcijas vienošanos drīzumā Pilsonības likuma izpildes komisijas nosaukums tiks mainīts un darbības joma paplašināta, ietverot sabiedrības integrācijas jautājumus. Manis aptaujātie deputāti piekrīt, ka šī ir viena no mazāk noslogotajām komisijām, kas faktiski nodarbojas ar formālu sekošanu naturalizācijas procesam. “Nav ko slēpt – šī komisija deviņdesmitajos gados tika izveidota politisku iemeslu dēļ – lai aizstāvētu latviešu intereses un nosargātu tādu Pilsonības likuma versiju, kas nodrošinātu latviešu nācijas saglabāšanu, jo tolaik nebija nostiprinājusies ne Valodas inspekcija, ne Naturalizācijas pārvalde, ne citas atbildīgās institūcijas,” man atzina kāds pieredzējis parlamentārietis.
Komisijas darbības paplašināšanu atbalsta arī deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”), bet vienlaikus pauž bažas, ka Sabiedrības saliedētības komisija var pārvērsties par kārtējo deputātu diskusiju klubiņu.
