Komisija: Lai paspētu uzbūvēt “Rail Baltica” laikā, vairākos likumos vēl jāveic grozījumi 0
“Rail Baltica” ir svarīgs visa reģiona attīstībai, un tā nozīmību apliecina arī Somijas nesenais lēmums kļūt par projektā iesaistīto pusi, trešdien, 13.februārī, pēc sēdes sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.
“Somu dalība paver plašākas finansējuma piesaistes iespējas, papildus esam ieinteresēti arī Polijas iesaistē, jo tas ļaus izveidot pilnvērtīgu Ziemeļu jūras-Baltijas transporta koridoru,” uzsvēra V.A.Tērauda.
Būtisks izaicinājums projekta realizācijai plānotajā grafikā līdz 2026.gadam ir finansējums, un Eiropas lietu komisija darīs visu, lai sekmētu “Rail Baltica” virzību.
Īpaši svarīgi ir nodrošināt līdzfinansējumu arī nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, akcentēja V.A.Tērauda.
Tāpat Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka savlaicīgai projekta īstenošanai nepieciešams veikt grozījumus vairākos likumos, kas saistīti gan ar būvniecību, gan dzelzceļa līnijas izbūvei nepieciešamo īpašumu atsavināšanu.
Kā sēdē deputātiem sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramans, “Rail Baltica” pabeigšanai laikā, proti, līdz 2026.gadam, vajadzīgs ES līdzfinansējums arī nākotnē, kā arī izlēmīga un efektīva Baltijas valstu rīcība.
Projektam nepieciešamais finansējums ir 5,8 miljardi eiro, Latvijā izmaksas veidos ap 1,9 miljardiem eiro.
Šobrīd projekta kopējais finansējums veido 0,8 miljardus eiro, deputātiem uzsvēra “RB Rail” pārstāvji.
“Rail Baltica” kopējais līnijas garums plānots 870 kilometri, no tiem 213 kilometri – Igaunijā, 265 – Latvijā, bet 392 – Lietuvā. Paredzēts, ka maksimālais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 kilometri stundā, bet kravas pārvadājumiem – 120 kilometri stundā, informēja Ģ.Bramans.
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien sēdē tikās ar “RB Rail” pārstāvjiem, lai diskutētu par projekta “Rail Baltica” īstenošanas gaitu un izaicinājumiem.
