Komisija atbalsta “Magņitska likumu” 6
Saeimas Ārlietu komisija vakar rosināja valdību noteikt iebraukšanas aizliegumu 49 Krievijas advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Lai arī koalīcijā vērojams atbalsts “Magņitska likumam”, kuru jau pieņēmušas ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Igaunija un Lietuva, tomēr šaubas par vienprātību koalīcijā vieš atsevišķu Zaļo un zemnieku savienības politiķu nostāja.
Kad koalīcijā kāds no lēmumiem skar Krieviju, tieši ZZS ministri un deputāti mēdz ieņemt pozīciju, kurā vērojama piesardzīga attieksme, mudinot atcerēties par ekonomiskajām interesēm. Arī jautājumā par “Magņitska likumu” vairāki ZSS politiķi turpina darboties šajā “politiskajā nišā”.
Ventspils mērs Aivars Lembergs (ZZS ietilpstošās partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis) jau paziņojis, ka “Magņitska sarakstu” mūsu valstī virzot “Latvijai pretvalstiski elementi”, un saista saraksta pieņemšanas procesu ar nacionāļiem, kuriem tas esot izdevīgi pirms vēlēšanām. “Mēs varam dzīvot labi uz Krievijas rēķina, bet ir kam tas neinteresē. Gribam iegriezt Krievijai, lai demokrātija lielāka. Mušai jāsmejas. Suņa murgi,” videouzrunā norādījis A. Lembergs, kurš satraucies, ka likuma pieņemšana Latvijai nesīšot ekonomisku kaitējumu.
Līdzīgu vēstījumu trešdien Saeimas Ārlietu komisijā pauda ZZS deputāts Valdis Kalnozols: “Kārtējais lēmums, bet nav minēts, ko no tā iegūstam vai zaudējam. Izstrādātājiem jārāda piemērs, ko no šā lēmuma iegūs valsts un iedzīvotāji, piemēram, skolotāji un pensionāri.”
Valdis Kalnozols norādīja, ka Latvija ir maza valsts, kurai kaimiņos ir Krievijai un ar šādu lēmumu Latvija negūšot labumu, bet gan kaitēšot sev.
Tomēr ZZS atbalstu “Magņitska likumam” uzsver viens no savienības līderiem – Armands Krauze. Viņš sarunā ar “LA” norādīja, ka šāds saraksts būtu jāattiecina ne tikai uz Magņitska lietā iesaistītajiem, bet arī personām, kuras saistītas ar Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavību. Tomēr esot jārēķinās arī ar lēmuma iespējamajām sekām. “Gribu aizlikt labu vārdu gan par Kalnozolu, gan par Lembergu. Kaimiņus neizvēlas – Krievija ir un būs mūsu kaimiņš. Mums jācenšas ar savu kaimiņu dzīvot mierā. Jāizprot arī ekonomiskās intereses, kuras mums ir ar Krieviju. Piemēram, varam mācīties Somijas pieredzi, jo tā, kaut arī bija smagi cietusi Otrajā pasaules karā, savulaik veidoja pragmatiskas kaimiņattiecības ar PSRS,” sacīja A. Krauze. Viņš dažādās nostājas ZZS saista ar viedokļu daudzveidību un demokrātiju, kas valdot politiskajā apvienībā.
Arī Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars uzsver, ka viņš esot koalīcijā norādījis uz iespējamām Krievijas atbildes sankcijām, kas var skart lauksaimniecību un tranzīta nozari, ja lēmums tiks pieņemts. “Mēs atbalstām ieceri, taču uzsveram, ka jādiskutē par to, kā rīkosimies, ja Krievija spers atbildes gājienu. Ja tu kādam grasies iedot pa degunu, tad loģiski būtu sagaidīt sitienu atpakaļ. Šādā gadījumā mums jābūt vates gabaliņam. Mēs, ZZS, gatavojam arī “plānu B”, ja Krievija par mūsu rīcību nosaka atbildes sankcijas, tomēr šobrīd publiski par šo plānu nevēlos stāstīt,” pauda E. Tavars.
