Komisārs: ziņojiet, mēs rīkosimies 0
Aizvadītajā nedēļā Latvijā viesojās Eiropas Savienības transporta komisārs igaunis Sīms Kallass. Neapšaubāmi būtiskākais jautājums, ko komisārs apsprieda ar pašmāju amatpersonām, bija dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” tālākā attīstība, jo Latvijai šogad jāpieņem gala lēmums par dalību minētajā projektā.
Tomēr visatraktīvāk izvērsās komisāra tikšanās ar dažādu sabiedrisko organizāciju un transporta asociāciju pārstāvjiem apaļā galda diskusijā Eiropas Savienības mājā.
“Esmu priecīgs, ka beidzot šī vizīte bijusi iespējama,” sarunas sākumā atzina komisārs, norādot, ka līdz šim braucieni uz Latviju atlikti valdības maiņas un dažādo politisko kolīziju dēļ. Sīms Kallass uzsvēra, ka beidzot Eiropa transporta nozarē definējusi vēl arī citas prioritātes, izņemot CO2 izmešu samazināšanu. “Par Eiropas transporta nozari ir jādomā ekonomiskās kategorijās, jo ienākumi no tās dod ik gadu ievērojamu peļņu, tā rada darbavietas, bet dažādās loģistikas formas dod 5 – 10% no gala produkta ienākumiem,” tā komisārs.
S. Kallass arī atzīst – domāšana ekonomiskās kategorijās nenozīmē, ka var aizmirst CO2 izmešu problēmu, ko lielā mērā rada ievērojamā atkarība no fosilās degvielas – no tās atkarīgi 96% transporta nozares. “Tam ir jāmeklē alternatīvas, jo kaitīgu izmešu nokļūšana atmosfērā ir ļoti sāpīgs jautājums lielajās Eiropas valstīs, kurās milzu sastrēgumi uz vairākām stundām ir ikdiena. Protams, arī Latvijā un Igaunijā ir sastrēgumi, bet tie nav salīdzināmi lielumi,” skaidro S. Kallass. Lai cik tas paradoksāli izklausītos – sastrēgumi ir problēma arī aviosatiksmē. “Eiropas centrālajās valstīs reisu skaitu vairs palielināt nevar,” norāda komisārs, “ja tuvāko gadu laikā lidojumu skaits pieaugs, Eiropai draud situācija, kurā atcelt nāksies pat 50% plānoto reisu,” neiepriecinošu nākotni ieskicēja S. Kallass.
Uzklausījuši komisāru, pie vārda tika arī dažādu transporta nozaru organizāciju pārstāvji. Latvijas Universitātes docents un Eiropas lietu eksperts Jānis Vaivads vēlējās zināt, kāds būs no valstu politiskā lēmuma atkarīgā “Rail Baltica” projekta ekonomiskais ieguvums, ņemot vērā tā milzīgās izmaksas.
“Kad, stājoties amatā, ekspertiem prasīju, lai dod man šā projekta ekonomisko kalkulāciju, saņēmu atbildi, ka tas neesot iespējams, jo lielie infrastruktūras projekti pēc īstenošanas dzīvo paši savu dzīvi. Nav iespējams prognozēt, cik uzņēmēju, pasažieru pārvadājumu tiks veikti pa šo līniju. Savukārt politiski riski pastāv visos lielajos Eiropas projektos.
Piemēram, Lamanša tunelis. Francija un Lielbritānija ilgi nevarēja vienoties par tā izbūvi, nepieciešamajiem parametriem. Nu, kad tas jau ilgu laiku darbojas, ir skaidrs – drīz tā kapacitāte būs teju vai izsmelta un nāksies meklēt jaunus risinājumus tās palielināšanai,” norādīja S. Kallass.
Tikmēr autopārvadātāju asociāciju “Latvijas auto” interesēja, kad ES atrisinās robežšķērsošanas problēmas ar Krieviju, kur gaidīšana rindās autopārvadātājiem ik gadu rada 15 – 20 miljonu eiro lielus zaudējumus. Turklāt komisāram nācās saņemt aizrādījumu arī par lielo ES dalībvalstu negodīgo rīcību attiecībā uz Baltijas valstu pārvadātājiem, runājot par dažādu atļauju izsniegšanas kārtību. Ar diskriminēšanu nodarbojoties Itālija, Vācija un Polija.
S. Kallass: “Kas attiecas uz Krieviju, man ir bijušas vairākas tikšanās ar Krievijas transporta ministru Igoru Levitinu. Notiekošo uz robežas ietekmē ne tikai pārvadātāji, bet arī robežsardze un valsts iekšējā politika. Diemžēl Eiropas Savienībai nav tāda legāla mandāta, kas ļautu tieši šo situāciju ietekmēt. Krievijā nav skaidras politikas šajā jautājumā, taču tā izrādījusi gatavību sadarboties ar Eiropas Komisiju, nevis katru atsevišķu dalībvalsti. Esmu pārsteigts, ka runājat par pārvadātāju diskrimināciju ES iekšienē – tā tam nevajadzētu būt. Ja ir konkrēts piemērs par kāda Baltijas valstu pārvadātāja diskriminēšanu no citu ES valstu puses, sūtiet informāciju, kas to apliecina, un mēs šo gadījumu izmeklēsim. Esmu gatavs prasīt arī Eiropas Komisijas mandātu šāda jautājuma risināšanai, bet man nepieciešami pierādījumi.”
