Komisārs: Latvijas priekšrocība – mazais, bioloģiskais, kvalitatīvais 0
Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans savas vizītes laikā Latvijā intervijā “Latvijas Avīzei” un žurnālam “Agro Tops” stāstīja galvenokārt par iecerētajām izmaiņām Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) nākamajā plānošanas periodā, tostarp arī uzsverot naudas līdzekļu pārdali par labu mazajām un vidējām saimniecībām un atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem.
Kādi jauni akcenti, jaunas prioritātes lauksaimniekiem būs izvirzītas jaunajā plānošanas periodā, un kāpēc?
F. Hogans: Aizvadītā gada jūnijā publicējām un iepazīstinājām ar jaunās KLP priekšlikumiem, kur paužam ieceres ekonomikas, vides un sociālajā jomā. Jaunajai KLP pēc 2020. gada ir iecerētas deviņas prioritātes – pa trim tautsaimniecības, vides un sociālajā jomā. Jaunā KLP ir vērsta uz atbalsta sniegšanu mazajām un vidējām lauku saimniecībām, uz ilgtspējīgu un bioloģisko ražošanu, kā arī palielinās atbalstu jaunajām saimniecībām, pētniecībai un inovācijai.
Jaunā KLP rosinās labāku dzīvi lauku apvidos un dos iespēju laukos dzīvojošajiem cilvēkiem iesaistīties jaunā uzņēmējdarbībā un veidot Latvijā jaunas darba vietas. No maniem agrākajiem jūsu tīrās un zaļās zemes apmeklējumiem zinu, ka jums ir senatnīgas un bagātīgas ainavas. Koncentrēšanās uz mazo, vietējo, bioloģisko un kvalitāti būs jauno Latvijas lauku uzņēmēju priekšrocība nākamajos gados.
Mums ir arī ambīcija modernizēt KLP ar lauksaimniecības digitalizāciju un pētniecības, inovāciju plašāku lietojumu. Izmantojot bioekonomikas un aprites ekonomikas potenciālu – radot darba vietas lauku teritorijās. Un, investējot laukos, izmantojot “gudro” ciemu koncepciju un aizvien vairāk iesaistot jaunus cilvēkus agrobiznesā un lauksaimniecībā.
Kāds nākamajā plānošanas periodā būs kopējais ES lauksaimniecības budžets? Cik lielas korekcijas tajā ieviesīs breksits?
Kopējais ES lauksaimniecības budžets nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam būs 365 miljardi eiro, kas veido 96% no iepriekšējā plānošanas perioda budžeta. Ir izaicinājums nodrošināt finansējumu iepriekšējā līmenī, ņemot vērā breksitu un ES jaunās drošības, aizsardzības un migrācijas prioritātes. Valstu vadītāji par to vēl diskutēs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Eiropas Komisija solīja, ka visās dalībvalstīs līdz 2020. gadam tiešmaksājumi sasniegs vismaz 190 eiro/ha. Visticamāk, Latvijā – ne. Negodīgā konkurence starp dalībvalstīm turpināsies. Ko Eiropas Komisija ir iecerējusi darīt?
Latvijā, protams, ir liels pieprasījums pēc tiešo maksājumu izlīdzināšanas. EK ir piedāvājusi 50% kāpumu izlīdzināšanas sasniegšanai. Patlaban ministru prezidentu un Eiropas Parlamenta ziņā ir turpināt sākto virzību. Ir cerības, ka pozitīvu lēmumu iespējams par to pieņemt šā gada beigās.
Es saprotu – Latvijas zemniekiem ir sajūta, ka tiešmaksājumu izlīdzināšanā varēja būt darīts vairāk. Ar labu gribu lielāku konverģenci varētu nodrošināt dalībvalstis un Eiropas Parlaments. Latvijas valdība, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis ir bijuši skaļi aicinātāji pēc lielākas tiešmaksājumu konverģences. Patiešām. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirms vairākām nedēļām skaidrā, stingrā runā Eiropas Parlamentā apsveicami uzstājās par šo tēmu. Viņa uzstāšanās laikā pieminētās Latvijas lauksaimnieku patiesās rūpes guva rezonansi politikas veidotāju vidū. Vērosim, kā tālāk notiks ES daudzgadu budžeta veidošanas sarunas.
Nākamajā plānošanas periodā ES atbalstu ir iecerēts dalīt pēc principa “lielajiem (zemniekiem) mazāk, mazajiem (zemniekiem) vairāk, jaunajiem (zemniekiem) priekšroka”. Paredzams, ka gada laikā viena saimniecība nedrīkstēs tiešajos maksājumos saņemt vairāk kā 100 000 eiro. Vai ir modelēts, kādas izmaiņas šī pieeja izraisīs?
Pērn es nācu klajā ar piedāvājumu par godīgas tiešmaksājumu piešķiršanas ieviešanu. Es rosināju konceptu ierobežot maksājumus līdz 100 000 eiro un izmantot ietaupījumus no šāda ierobežojuma lielākam mazo un vidējo lauksaimnieku atbalstam. Dažas valstis iebilst šādai kārtībai. Iemesli ir vēsturiski, saistībā ar komunistu laikos īstenoto kolektīvo saimniekošanu lielajās saimniecībās. Ir bažas, kā šīs saimniecības varēs darboties ierobežota atbalsta saņemšanas apstākļos. Es neticu, ka mūsu piedāvājuma rezultātā saimniecības dalīs ģimenes locekļiem.
Mums ir jārunā arī par maksājumu godīgu sadali dalībvalstīs. Latvijā 80% ES maksājumu saņem 20% lauksaimnieku. Šāds saimniekošanas modelis nav ilgtspējīgs. Mums ir vajadzīgs šo maksājumu pārdales plāns.
Eiropas Komisija ir piedāvājusi ierobežot tiešmaksājumus vienai saimniecībai 60 000 līdz 100 000 eiro. Tādējādi notiks naudas pārdale no lielražotājiem uz mazajiem un vidējiem ražotājiem. Eiropas Savienība ir pārliecināta, ka atbalsts ir vajadzīgs un tas ir jāsaņem gan lielajām, gan arī mazajām saimniecībām. KLP neattiecas tikai uz uzņēmējdarbību vien – tai ir arī jānodrošina, lai cilvēki var nopelnīt pienācīgu iztiku bez savu dzimtas māju pārdošanas vai to atstāšanas. KLP būs Latvijas lauku renesanses dzinējspēks pēc 2020. gada.
Kādas izmaiņas saistībā ar vides prasību ievērošanu lauksaimniekus gaida nākamajā plānošanas periodā? Vai tā saucamās zaļināšanas prasības mainīsies? Vai saistībā ar SEG emisijām ir iecerēts rosināt aršanas vietā vairāk izmantot bezaršanas tehnoloģiju?
Nav iecerēts lauksaimniecībā parakstīt visaptverošu vienošanos, līdzīgu Parīzes klimata vienošanās līgumam. Patlaban mēs piešķiram 20% no lauksaimniecības (KLP) budžeta klimata pārmaiņu ierobežošanai. Mēs dubultojam šo rādītāju savā priekšlikumā 2021.–2027. gada periodam. Mēs ticam, ka fermeriem šis rādītājs būs sasniedzams. Fermeri var darīt daudz gaisa, ūdens kvalitātes un citu rādītāju uzlabošanā. Mēs ar jaunajiem EK lauksaimniecības priekšlikumiem ceram to īstenot – izmantojot bezaršanas tehnoloģijas, precīzās lauksaimniecības metodes, piemēram.
Lauksaimnieki Latvijā un arī citās ES dalībvalstīs aizvien norāda, ka viņi ir visneaizsargātākie ķēdē “ražotājs–pārstrādātājs–tirgotājs”. Kāda situācija ir citās dalībvalstīs? Kā šo nevienlīdzīgo situāciju mainīt?
Mēs cenšamies sasniegt lielāku caurspīdīgumu pārtikas produktu ķēdē. Ar nesen apstiprinātajiem likumiem ir aizliegtas 16 negodīgas tirdzniecības prakses. Ir izveidota vesela likumu pakete godīgu attiecību izveidei pārtikas produktu ķēdē lauksaimnieku interesēs. Lauksaimnieki un nevalstiskās organizācijas īpaši atbalsta šādu rīcību. Es esmu ļoti lepns par šo veikumu. Godīgās tirdzniecības likumus veido 22 dalībvalstīs, kurām pašām ir ieviesti savi likumi, lai uzlabotu lauksaimnieku pozīcijas pārtikas produktu ķēdē, tajā skaitā Latvijā. Mēs patlaban pirmo reizi ar likumiem esam harmonizējuši vienotu pieeju ES.
Kur jūs redzat Latvijas lauksaimniecības stiprās un vājās vietas?
Latvijas lauksaimniecības spēks ir dažādībā, daudzveidībā, skaistajā ainavā, iespējās, ko tā dod viesiem lauku ainavas baudīšanai. Vājums – mazais darbojošos jauno lauksaimnieku īpatsvars nozarē. Protams, šī tendence ir vērojama lielākajā daļā ES dalībvalstu. Jaunajā plānošanas periodā EK vēlas dot priekšrocības jaunajiem cilvēkiem gan lauksaimniecībā, gan arī agrobiznesā.
Kā šīs priekšrocības jaunajiem lauksaimniekiem izpaudīsies?
Nesen es paziņoju par viena miljarda eiro aizdevuma no Eiropas Investīciju bankas piešķiršanu jaunajiem zemniekiem. Šis aizdevums jaunajiem lauksaimniekiem dos iespēju aizņemties naudu ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā agrāk. Proti, aizdevuma procentu likmes būs zemākas nekā tirgū, aizdevuma atmaksas termiņš ilgāks – līdz 15 gadiem. Šāds solis parāda jauno saimnieku izaugsmes noteikšanu par prioritāti. Latvijā aizdevumus dalīs Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Mēs arī gatavojamies ieviest grantu līdz pat 100 000 eiro gadījumos, kad jaunais zemnieks saimniecību pārņem savā ziņā. Šā dāvinājuma lielums būs arī atkarīgs no dalībvalsts.
Klimata pārmaiņu dēļ būs aizvien vairāk dabas katastrofu. Vai būs arī jauni instrumenti, piemēram, fonds, no dabas stihijas cietušo atbalstam?
Mēs esam iecerējuši KLP pēc 2020. gada dubultot izmaksas klimata komponentam – rīcībai. Esam iecerējuši spēlēt lielāku lomu barības vielu pārvaldībā, kūdrāju aizsardzībā, ūdens un gaisa kvalitātes uzlabošanā. Šos pasākumus iecerēts īstenot ar jaunu ekoshēmu ieviešanu, kas būs obligātas dalībvalstīm, bet brīvprātīgas lauksaimniekiem.
Mēs arī reformējam Krīzes rezervi. Patlaban ir neparasta situācija – šā fonda līdzekļus krīzes laikā izmantot nevaram, tāpēc ka vienu lauksaimnieku maksātā nauda jāpiešķir citiem saimniekiem. Veidojam fondu dabas katastrofu gadījumiem, kas nākotnē sniegs atbalstu plūdu, klimata pārmaiņu adaptācijai un citos dabas katastrofu gadījumos. Šo rīcību atbalsta lauksaimnieki un Eiropas Parlamenta deputāti.
Cik liela uzmanība ES ir pievērsta inovācijai lauksaimniecībā? Kā šajā nozarē ir vērtējams Latvijas veikums?
Inovācija ir atslēga KLP politikas modernizēšanai. Mēs inovācijai un pētniecībai lauksaimniecībā pēc 2020. gada esam paredzējuši piešķirt papildu 10 miljardus eiro. Tam būtu jārezultējas vairāk pievienotās vērtības produktu ražošanā, jaunu darba vietu radīšanā, jānodrošina lielāka atdeve no esošajiem produktiem, bet, protams, mēs vēlamies redzēt lielāku zināšanu pārnesi uz zemnieku saimniecību. Proti, precīzā lauksaimniecība, nozares digitalizācija – inovācijai un pētniecībai tas viss ir jāģenerē. Mēs vēlamies, lai inovācijas rezultāti atrastos lauksaimnieka un lauksaimniecības uzņēmumu darba vietā.
