Komisāre: Tuvākajai ziemai ES valstis gatavas, bet nākamā ziema būs grūtāka 42
No enerģētiskās drošības viedokļa Eiropas Savienības (ES) valstis tuvākajai ziemai ir sagatavojušās gana labi, bet grūtāka būs ziema vēl pēc gada, šonedēļ tiekoties ar Baltijas valstu žurnālistiem, vērtēja ES enerģētikas komisāre, Igaunijas politiķe Kadri Simsone.
Simsones skatījumā, Eiropas Komisija (EK) un ES valstis atsevišķi ir paveikušas gana daudz, lai ar zināmu pārliecību gaidītu nākamo ziemas sezonu.
Smagāka situācija prognozējama nākamajā ziemā, jo, pēc politiķes vārdiem, visai ticami, ka kādu dienu Krievija pilnībā “aizgriezīs gāzes krānu”, lai arī tai nav stabilu alternatīvu Eiropai, kur šo iegūto resursu likt un tas vienkārši tiek lielos apmēros sadedzināts.
Komisāre atzina, ka sankcijas pret Krievijas gāzi no ES puses pašlaik nav darba kārtībā.
Viņa ir pārliecināta, ka ES līdzšinējās sankciju paketēs ir adekvāti vērsusies pret Krievijas energosektoru – gan pret iespējām šos resursus pārdot, gan pret tehnoloģiju pieejamību to ieguvei.
Politiķe atgādināja, ka jau kopš šī gada sākuma ir vērojamas niknas cīņas par gāzes piegādēm, taču šo resursu izdevies nodrošināt pietiekamos apmēros, līdz ar to cenas sāka samazināties. Pašlaik esot pilni ap 95% gāzes krātuvju kapacitātes, Krievijas piegāžu vietā tiek meklēti uzticamāki piegādātāji pa gāzesvadiem no Norvēģijas, Alžīrijas un Azerbaidžānas un LNG piegādātāji, līdz ar ko “Gazprom” piegāžu daļa sarukusi līdz 9%.
Paralēli ES valstis strādā pie taupīšanas, un, kā liecinot rudens dati, valstis ir spējušas izpildīt apņemšanos samazināt gāzes patēriņu vismaz par 15%.
Simsone cer, ka nākamajā ES enerģētikas ministru sanāksmē novembrī valstis spēs panākt vienošanos par kopīgiem gāzes iepirkumiem, par solidaritātes soļiem, kurus spert nepieciešamības gadījumā, kā arī par cenu griestiem, kur gan viņa atzīst, ka nepieciešams piestrādāt pie precīza regulējuma, jo, ja “nošausim greizi”, sekas var būt bēdīgas.
Ilgtermiņā komisāre redz nepieciešamību rūpīgi strādāt pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanas.
Runājot par palīdzību Ukrainai, Simsone atzīmēja, ka īpaši aktuāla pašlaik ir palīdzība, lai atjaunotu Krievijas uzbrukumos daļēji sagrautos Ukrainas elektrotīklus.
Komisāre atzīmēja, ka šajā jautājumā runa vairs nav pat par naudu, bet par specifiska aprīkojuma piegādēm, kas nepieciešams “šeit un tagad”. Piemēram, tiek meklētas iespējas Ukrainai piegādāt elektrotīklu aprīkojumu, kāds tika izmantots padomju telpā, taču iespējas tādu iegūt ir nelielas un tāds tiekot meklēts postpadomju telpā, piemēram, tiekot cerēts, ka varētu palīdzēt Baltijas valstis.
Ukraina no Krievijas uzbrukumiem var nosargāt savas lielās elektrostacijas, bet ir teju neiespējami lielajā valstī nosargāt visus sadales tīklus, atzīmēja politiķe.
