Komisāre Ferreira: Ekonomika jāatdzīvina, neapdraudot centienus ierobežot vīrusu 0
Autore: Elīza Ferreira, ES kohēzijas un reformu komisāre
Eiropa līdz šim ir izturējusi vairākas krīzes. Tomēr šobrīd mūsu dzīvi, sabiedrību un ekonomiku skāris lielākais trieciens vairāku desmitgažu laikā.
Eiropas Savienības vairāk nekā 60 gadu pastāvēšanas vēsturē mūsu sociālā un ekonomiskā struktūra nekad agrāk nav piedzīvojusi tik pēkšņas un plašas pārmaiņas.
Vairākās dalībvalstīs veselības aizsardzības sistēma ik dienu cīnās pret zaudēto dzīvību traģēdiju.
Dzīvotspējīgi uzņēmumi zaudē klientus un noieta tirgus un nonāk uz bankrota sliekšņa.
Cilvēki baidās par darbu un iztikšanu. Daudzi pēkšņi kļūst par bezdarbniekiem.
Ja finanšu krīzes laikā 2008. gadā pašā vētras vidū mums bija jābūvē glābšanas laiva, tad 2020. gada pandēmijas laikā mēs šujam maskas.
Lai gan plaša mēroga ārkārtas operācijas joprojām ir norma un sabiedrības veselība paliek mūsu galvenā prioritāte, valdībām un politikas veidotājiem visā kontinentā šis ir izšķirošs brīdis, kad jāsāk domāt par Eiropas ekonomikas atlabšanas ceļu. Rītdiena pienāks.
Šodien mums jādara viss iespējamais, lai vīrusu apturētu, neaizmirstot par tā ekonomiskās ietekmes mazināšanu, bet rīt būs jāatdzīvina ekonomika, neapdraudot centienus ierobežot vīrusu.
Dramatiski pieaug publiskā sektora aizņemšanās līmenis, dalībvalstīm visiem spēkiem cenšoties nodrošināt atbalstu gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem.
Šāda rīcība ir vajadzīga, tomēr nepietiekama fiskāla atbilde uz pašreizējo ārkārtējo stāvokli.
ES līmeņa pasākumi maksimāli atbalsta valstu centienus: tiek ieviests piemērots tiesiskais regulējums — atviegloti valsts atbalsta noteikumi, aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārīgā izņēmuma klauzula un sniegts tiešs atbalsts, pārplānojot ES fondu līdzekļus.
Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu ļāvusi mums mobilizēt katru kohēzijas politikas ietvaros pieejamo eiro. Mēs sniedzam tūlītēju palīdzību un finansējumu krīzes pārvarēšanas pasākumiem.
Jau šobrīd Spānijā tiek iepirktas aizsargmaskas un ventilatori, Itālijā — atbalstīts tāldarbs un tālmācība, bet Čehijā un Lietuvā ārkārtas atbalstu saņem MVU, savukārt Portugālē tiek pētīti, testēti un izstrādāti cīņā pret Covid svarīgi līdzekļi.
Ārkārtas reaģēšanas pasākumi ir vajadzīgi, tomēr, ja netiek papildināti ar piemērotiem un stabiliem Savienības līmeņa drošības tīkliem, tie vidējā termiņā un ilgtermiņā ietver arī riskus.
Lai gan šā simetriskā ārējā satricinājuma galīgā ietekme joprojām nav zināma, jau tagad ir skaidrs, ka pastāv asimetriskas atveseļošanās risks.
Dalībvalstu un reģionu ekonomiskās struktūras ir ļoti atšķirīgas, un dažas no tām ir atkarīgas no nozarēm, kuru atlabšanai varētu būt vajadzīgs ilgāks laiks, piemēram, tūrisms, transports vai kultūra.
Slimības izplatības intensitāte un mērogs 27 dalībvalstīs atšķiras.
Jāņem vērā arī tas, ka dažiem reģioniem un dalībvalstīm ir uzkrājumi, ar ko atbalstīt savu ekonomiku, bet citiem nav gandrīz nekādu pieejamu līdzekļu un fiskālās investīciju iespējas ir izsmeltas.
Krīzes laikam raksturīgs, ka saasinās jau esošas vājās vietas un nevienlīdzība kļūst dziļāka.
20. gadsimta 70. gados naftas krīžu laikā daudzi reģioni, kuru ekonomika balstījās uz pakalpojumiem, ātri pielāgojās un jaunajos apstākļos uzplauka, bet citi, kuru pamatdarbība bija ražošana, cieta grūtības pat gadu desmitiem vai ilgāk.
Līdzīga tendence bija vērojama pēc 2008. gada finanšu krīzes — daži reģioni strauji atguvās, bet citi ir atguvušies tikai tagad, pēc vairāk nekā desmit gadiem.
Abu krīžu rezultātā ilgtermiņa pielāgošanās un darbavietu zaudēšana radīja politisku nestabilitāti un labu augsni populismam.
ES mēroga instrumenti būs būtiski nepieciešami, lai izlīdzinātu dažādās valstu spējas. Tā nav izvēle, bet gan absolūta nepieciešamība, ņemot vērā vajadzību aizsargāt mūsu lielāko ekonomisko vērtību — vienoto tirgu.
Kopš vienotā tirgus izveides Eiropas Savienības IKP ir palielinājies par aptuveni 8–9 %. Tā sabrukums dažām dalībvalstīm varētu nozīmēt, ka reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju samazinās pat par 15–20 %.
Vienotā tirgus ieguvumi ievērojami pārsniedz dalībvalstu iemaksas ES budžetā.
Reaģējot uz šo krīzi, ES līmenī jau ir veikti vairāki svarīgi pasākumi. Eiropas Centrālās bankas pirkšanas programma ir spēcīga monetārās politikas apņemšanās aizsargāt eirozonu.
Kas attiecas uz fiskālo jomu, instruments SURE palīdzēs aizsargāt darbvietas un darba ņēmējus. Eiropas Stabilitātes mehānisma piesardzības kredītlīnijas, kas apstākļiem labi pielāgotas, atbalstīs tiešo un netiešo veselības aprūpes izdevumu finansēšanu.
Eiropas Investīciju bankas pastiprinātā aizdevumspēja sniegs atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Tomēr steidzami ir vajadzīgs papildu elements.
Lai ekonomiku restartētu un atgrieztu uz izaugsmes ceļa, ir nepieciešams atveseļošanas fonds, kas spētu nodrošināt apjomīgus ieguldījumus un veicināt konverģenci.
Tam vajadzētu būt bāzētam uz ES septiņgadu budžetu, kas gadu desmitiem ir Eiropas kopīgo mērķu izpausme.
Savienībai nodarītā kaitējuma labošanai, tās atlabšanai un spējai pielāgoties apstākļiem ir būtiski, lai būtu pieejams apjomīgs, pašreizējām vajadzībām pietiekami liels atveseļošanas fonds un pastiprināts ES budžets, kas spēj veicināt ilgtspējīgu publisko ieguldījumu līmeni.
Šādu pastiprinātu finansiālo spēju pamatā vajadzētu būt uz budžetu balstītiem inovatīviem instrumentiem, kas nepalielina dalībvalstu parādu.
Lai gan jau tagad caur dažādiem instrumentiem ir pieejami aizdevumi, ir jāpastiprina mērķtiecīgi, ātri un pārdomāti izdevumi dotāciju veidā.
Tieši šajā jomā mums vajadzīga inovatīva pieeja, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos un saliedētu izeju no krīzes.
Šajā satvarā ir būtiski nodrošināt vietējā situācijā balstītus reģionālus risinājumus, kas veicina kohēziju un konverģenci visā Savienībā, nodrošinot maksimālu finansiālo atbalstu visneaizsargātākajiem.
Tikai tā mēs varēsim izvairīties no ļoti reāla riska, ka gan dalībvalstu, gan dažādu vienas valsts reģionu griezumā atlabšana būs asimetriska, bet ekonomiskā attīstība — arvien nevienlīdzīgāka.
Ar pasākumu paketēm, kas izveidotas reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi, kohēzijas politika vēlreiz ir pierādījusi pielāgošanās spēju un nozīmīgumu krīzes periodos, līdzīgi kā daudzos citos gadījumos agrāk.
Kohēzija ir ilgtermiņa pārveides politika, kurai ir pierādāmi rezultāti sociālās, ekonomiskās un teritoriālās konverģences veicināšanā.
Ja ārkārtējā situācijā kohēzijas politikai ir svarīga loma, tad atlabšanas procesā tā ir neatsverama.
Ceļā uz atveseļošanos Eiropai ir viens ļoti svarīgs uzdevums: atgriezties pie pamatiem, lai sagatavotu augsni nākotnei.
Atgriezties pie mūsu Savienības pamatprincipiem, piemēram, savstarpējās atkarības, konverģences un solidaritātes, vienlaikus virzot uz priekšu mūsu ekonomisko un sociālo modeli un nosakot virzību uz zaļāku, digitālāku un taisnīgāku nākotni.
Būt vienotiem ir mūsu vienīgā izeja.
