Komisāra vieta brīva 1
Eiropas Komisijas pilnvaru laiks beidzas 31. oktobrī, bet Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Radio paziņojis, ka pēc ievēlēšanas par Eiropas Parlamenta (EP) deputātu nolēmis nolikt viceprezidenta pilnvaras. Viņam tas jāizdara līdz 1. jūlijam, jo 2. jūlijā Strasbūrā uz savu pirmo sēdi sanāks EP jaunais sastāvs.
Līdz jūlijam Dombrovskis joprojām atbildēs par eiro un sociālo dialogu, kā arī finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, bet kas notiks pēc tam – vai šis un arī citu parlamentā ievēlēto komisāru krēsli līdz oktobra beigām būs tukši?
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šovakar informēs Eiropadomi par parlamentā ievēlētajiem komisāriem, kā arī apspriedīs šo jautājumu ar attiecīgo dalībvalstu vai to valdību vadītājiem, informēja EK Latvijas pārstāvniecības preses sekretārs Kaspars Kreics.
Dombrovskis nav slēpis, ka viņš cerot uz atkārtotu izvirzīšanu darbam komisāra amatā arī jaunajā EK sastāvā. Kā pastāstīja Dombrovska preses sekretāre Maija Celmiņa, viņa interešu lokā varētu būt ekonomikas un finanšu komisāra portfelis. Jāpaskaidro, ka komisārs atkārtoti parasti nesaņem vienu un to pašu portfeli.
Vakar koalīcijas sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iekustināja jautājumu par Latvijas pārstāvi EK, tomēr valdību veidojošo partiju pārstāvji lūguši nedēļu laika, lai šo to varētu apspriest savā partijā. Kariņš uzskata, ka valsts interesēs Dombrovskis ir labākā kandidatūra, jo viņš ir strādājis ietekmīgā amatā un ieguvis pietiekami lielu pieredzi, lai darbu turpinātu. Tomēr koalīcijas partneri uzskata, ka par to ir jāizšķiras valdībai kopā, nevis Ministru prezidentam vienpersoniski.
Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) sacīja, ka jau pirms vēlēšanām un arī tagad respektē pieeju, ka komisāra amats ir jāieņem kandidātam ar pieredzi un tādam, kurš ir parādījis labākos rezultātus vēlēšanās. Mandātu skaits Dombrovska pārstāvētajai “Jaunajai Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai ir vienāds, taču procentuāli lielāku atbalstu saņēmusi “JV”, skaidroja Zīle. Tas gan ir viņa personiskais viedoklis, jo partija par šo jautājumu vēl nav lēmusi.
Arī “Attīstībai/Par” valdes pārstāvis Edgars Jaunups sacīja, ka būtu loģiski, ja Dombrovski virzītu augstajam amatam, jo viņš ir ieguvis lielāko vēlētāju atbalstu. Arī Jaunups uzsvēra, ka tam ir jābūt kopīgam lēmumam.
To, ka notiks kaulēšanās par komisāra amatu, rāda kaut vai Jaunās konservatīvās partijas vadītāja tieslietu ministra Jāņa Bordāna sacītais, ka partijai esot ko piedāvāt šim amatam. Uzvārdus pagaidām nenosaukšot.
Kaulēšanās var turpināties arī pēc tam, kad tiks ievēlēts Valsts prezidents. Kaut gan prezidentam ir jābūt politiski neitrālam, tomēr viņu vienmēr cenšas saistīt ar kādu partiju.
Kad EP būs ievēlējis jaunu savas izpildstruktūras EK priekšsēdētāju, katra dalībvalsts piedāvās savu komisāra amata kandidātu. Viņiem būs jāuzstājas parlamenta komitejās atbilstīgi kandidāta paredzamajai atbildības jomai. Pēc tam katrai komitejai būs jāsagatavo vērtējums par kandidāta īpašajām zināšanām un veikumu un tas jānosūta parlamenta priekšsēdētājam.
Iepriekš negatīvs vērtējums ir licis kandidātiem atteikties no turpmākas dalības procesā. Pēc tam parlamentam vienā balsojumā jāapstiprina pilnais komisijas sastāvs, ietverot komisijas priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.
