10. jūlijā stājās spēkā būtiski grozījumi Komerclikumā, kas tagad papildināts ar jaunu nodaļu par ierobežojumiem darījuma slēgšanai ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli un saistīto personu.

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

Komerclikuma 139.1 pantā definēts, kas ir saistīta persona. Jāņem vērā, ka citos likumos (“Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, “Par nodokļiem un nodevām” un muitas tiesību aktos) ir atšķirīga definīcija. Ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli saistītā persona Komerclikuma izpratnē ir:

1) persona, kura ir sabiedrības dibinātāja, dalībnieka, valdes vai padomes locekļa radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei, vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība;

“Šobrīd ir visgrūtākā situācija gandrīz 3 kara gados” – brigādes komandieris uzskaita, ar kādām grūtībām saskaras ukraiņi

Veselam

“Zēna mamma jutās pat nedaudz neērti…” – kāda sirds ārsta varoņstāsts, glābjot bērna dzīvību

Valsts kancelejā apvienos divus departamentus – direktors darbiniekus sola neatlaist, tomēr daudzi atlūgumus raksta paši

2) cita komercsabiedrība, kurā kapitālsabiedrības daļu vai personālsabiedrības ieguldījuma (kapitāla) daļu vairākums pieder dibinātājam, dalībniekam, valdes vai padomes loceklim;

3) cita kapitālsabiedrība, kurā dibinātājs, dalībnieks, valdes vai padomes loceklis ir valdes vai padomes loceklis.

Tātad cilvēks, ar kuru dzīvo nereģistrētā laulībā jeb civillaulībā un ar kuru ir kopīga saimniecība, arī skaitās saistīta persona un ir līdzatbildīga likuma priekšā par darījumu veikšanu. Līdz šim tāda definējuma nebija, un personas veica darījumus, kas likuma ietvaros nelīdzinājās saistītu personu aktivitātēm.

Tāpēc šie darījumi nebija atsevišķi jāatšifrē ne gada pārskatā, ne uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā.

Ja SIA divu gadu laikā pēc tās nodibināšanas ar dibinātāju, dalībnieku vai saistīto personu slēdz darījumu par tādas mantas iegūšanu, kuras vērtība pārsniedz vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla (piemēram, 1/10 no 2000 = 200 latu), tagad dalībnieku sapulcei jāapstiprina darījuma slēgšana vai jādod tai piekrišana. Darījums, kura rezultātā manta tiek iegūta no dibinātāja vai dalībnieka, stājas spēkā tikai pēc tam, kad to apstiprinājusi dalībnieku sapulce.

Uz mikrouzņēmumu attiecas tie paši nosacījumi. Ja dalībnieku sapulces apstiprinājums un piekrišana nav iegūta, var uzskatīt, ka darījums nav likumīgs, un to var neatzīt. Visbiežāk saistītās personas iegulda uzņēmumā nekustamo īpašumu, lai tam palielinātu vērtību un pēc tam to pārdotu ar samazinātiem nodokļiem vai izmantotu dzīvošanai.

Noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad manta no personas iegūta vairākkārt un tās vērtība kopā pārsniedz, piemēram, šos 200 latus. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums vai piekrišana nepieciešama pēdējam darījumam, kura rezultātā šī robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam.

Mantu novērtē sertificēts vērtētājs saskaņā ar Komerclikuma 154. panta noteikumiem. Ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par parasto vērtību, bezatlīdzības darījumā, izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.