Komercīpašumu tirgū gaidāma mazāka rosība 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad Latvijā ieguldījumu apjoms komercīpašumos, proti, visos tajos nekustamajos īpašumos, kas domāti komercdarbībai, būs ievērojami mazāks nekā pagājušajā gadā.
Konsultāciju uzņēmuma “Starlex Investments” ekonomists Auseklis Sarkans paredz, ka nekustamo īpašumu piedāvājumu skaits tirgū saruks. Īpašumu pārdošanu šogad atliks uz vēlāku laiku, lai nodrošinātos pret pieaugošo inflāciju. Savukārt nekustamo īpašumu starpniecības darījumu uzņēmuma “Starlex Real Estate” vadītājs Egīls Smilktiņš gan domā, ka par spīti nelabvēlīgajiem apstākļiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, dabasgāzes, elektrības un degvielas cenu straujš kāpums, vēlme ieguldīt pavisam neizzudīs.
Pērn Latvijā ieguldījumi komercīpašumos pārsniedza 650 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Egīls Smilktiņš uzskata, ka Latvijā ieguldījumu apjoma pieaugumu komercīpašumos veicināja pandēmija, inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī izredzes gūt lielāku peļņu salīdzinājumā ar ieguldījumiem Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs. 2021. gadā Latvijā ieguldījumu apjoms nekustamajos īpašumos bija lielāks nekā Igaunijā un vien mazliet mazāks nekā Lietuvā. Ieguldītāji šajā nekustamo īpašumu nozarē arvien biežāk apzinās, ka sagaidāmā peļņa no ieguldījumiem nekustamos īpašumos būs mazāka, nekā tā bijusi aizvadītajos gados. Agrāk ieguldītāji rēķinājās ar atdevi 7–8% gadā. Bet turpmāk sagaidāma vien 5–6,5% peļņa gadā.
Pieci lielākie darījumi
Starp pērn notikušajiem lielākajiem darījumiem minama tirdzniecības centra “Alfa” iegāde Rīgā, Brīvības ielā 372, aptuveni 154 000 kvadrātmetru kopplatībā un ar 9,7 hektāriem zemes. No Norvēģijas uzņēmuma “AMD Holding” Latvijas meitas uzņēmuma “Delta Property” īpašumu nopirka Lietuvas nekustamo īpašumu uzņēmums “Akropolis Group”, kam pieder iepirkšanās un izklaides centri “Akropolis” Viļņā, Klaipēdā un Šauļos un “Akropole” Rīgā.
Pērn “EfTEN Real Estate Fund 4” – ieguldījumu fonds, kas paredzēts ieguldījumiem komercīpašumos Baltijā, Rīgā nopirka biroju ēku kvartālu “Jaunā Teika”.
Par 87 miljoniem eiro Somijas mazumtirgotājs “Stockmann” pārdeva Igaunijas kompānijai “Viru Keemia Grupp” tirdzniecības centru Rīgā. Pērn nekustamā īpašuma fonds “SG Capital Partners Fund I” iegādājās 90 tūkstošu kvadrātmetru lielo loģistikas kompleksu Dreiliņu mikrorajonā. Nekustamo īpašumu uzņēmums “KS Holding” Rīgā pārdeva tirdzniecības centru “Ozols” pērn Baltijas tirgū ienākušajam investīciju fondam “Titanium”. Savukārt uzņēmums “SG Capital” pērn nopirka 63 100 kvadrātmetru plašo ražošanas ēku “Izoterm & Baltcargo”. Par kādām summām šie darījumi notikuši, tas netiek atklāts. Izņēmums ir biroju ēku kvartāls “Jaunā Teika”, kuru pārdeva par 131 miljonu eiro.
Iegulda īres dzīvokļu namos
Bez tirdzniecības centriem un biroju ēkām ieguldītāji arvien biežāk pievēršas arī namīpašumiem, kuros var izbūvēt īres dzīvokļus. To iegādi, iespējams, veicinājis jaunais dzīvojamo telpu īres likums, kas ir spēkā no 2021. gada 1. maija. Ekonomists A. Sarkans piebilst, ka palielinājusies ieguldītāju vēlme ieguldīt īres dzīvokļu namos ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, izmantojot valsts atbalstu īres namu celtniecībai.
Bet E. Smilktiņš spriež, ka ieguldījumus jaunu dzīvojamo namu celtniecībā var nobremzēt būvmateriālu cenu un būvniecības izdevumu pieaugums. Tā kā pašlaik nav iespējams paredzēt, cik varētu maksāt dzīvokļi jaunajos projektos tā, lai atmaksātos tos būvēt, visticamāk, sāksies jau uzbūvēto dzīvojamo ēku pielāgošana īres namu vajadzībām ar sagaidāmu 4,5–6% īres ienesīgumu gadā. Rezultātā pārdošanai paredzētu dzīvokļu trūkums varētu kļūt vēl lielāks. Līdz šim gada laikā Rīgā tika uzbūvēti ap 2000 jauni dzīvokļi, kaut arī būtu nepieciešams uzbūvēt divas līdz trīs reizes vairāk.
Pašlaik pieprasītākie ir namīpašumi 2000 līdz 5000 kvadrātmetru platībā, neremontētas ēkas par 600 līdz 1000 eiro kvadrātmetrā vai jau pabeigtas ēkas par 1500 līdz 2200 eiro kvadrātmetrā.
Novecojušu dzīvojamo, biroju vai ražotņu ēku atjaunošanas izdevumu pieaugums pašlaik ir 15–20% gadā. Bet tas ir mazāks par jaunu ēku būvniecības izdevumu pieaugumu – vairāk nekā 25% gadā.
Aug pieprasījums pēc zemes
“Starlex Investments” pārstāvis Auseklis Sarkans atzīst, ka ļoti palielinājies arī pieprasījums pēc zemes jaunu noliktavu vai noliktavu, veikalu un biroju ēku kompleksu būvniecībai. Tā kā komercapbūves zemes piedāvājumu trūkst, darījumi notiek ar jau agrāk uzbūvētām noliktavu ēkām, kuras pēc tam pārbūvē, pielāgojot mūsdienu prasībām. Energoresursu cenu pieaugums veicinājis pieprasījumu arī pēc zemes, kurā iespējams izveidot vēja parkus.
Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Arco Real Estate” komercplatību nodaļas vadītājs Ģirts Jansons uzskata, ka pandēmijas mazināšanai noteiktie ierobežojumi līdz šim nav būtiski ietekmējuši komercīpašumu cenas. Viņaprāt, komercīpašumu tirgu varētu ietekmēt Valsts zemes dienestā sagatavotās jaunās kadastrālās vērtības, kuras īpašumiem ir vairākkārt lielākas nekā pašlaik spēkā esošās. Tās apstiprinot, būtiski pieaugs arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, kas var likt īpašniekiem ātrāk izlemt par īpašumu pārdošanu. Ieguldītājiem tie būs papildu izdevumi, kas var pamudināt uz ieguldījumiem citās valstīs, kur nodokļu politika ir labvēlīgāka.
