Komercbanku asociācija pēdējo notikumu dēļ rosina izmaiņas normatīvajā regulējumā 1
Ņemot vērā pēdējā laika notikumus un diskusijas par situāciju finanšu sektorā, Latvijas Komercbanku asociācija rosinājusi valdību veikt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā, aģentūrai LETA pavēstīja asociācijā. Vienlaikus kritiski vērtēta iecere ieviest īpašu nodevu par tā dēvēto čaulas kompāniju apkalpošanu.
Komercbanku asociācijas stratēģiskās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika aģentūrai LETA sacīja, ka piedāvātās izmaiņas normatīvajā regulējumā piektdien, 9.martā, pārrunātas ar ASV valdības pārstāvjiem.
Nolūkā stiprināt Latvijā strādājošo banku starptautisko reputāciju asociācija tostarp piedāvā valdībai veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā attiecībā uz prasībām kredītiestāžu darbiniekiem.
“Latvijas Komercbanku asociācijas ietvaros diskutējām par labāko risinājumu, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās. Secinājām, ka Kredītiestāžu likumā jānosaka, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstētu būt sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta, vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Tāpat likumam būtu jānodrošina iespēja veikt pretendenta darbam kredītiestādē pārbaudi, ņemot vērā attiecīgos valsts reģistrus un citu informāciju,” klāstīja asociācijā.
Attiecīgi asociācija izstrādājusi grozījumus Kredītiestāžu likumā un informējusi par tiem Finanšu ministriju.
Tāpat asociācijā minēja, ka vienlaikus no korporatīvās pārvaldības un risku uzņemšanās viedokļa būtu izvērtējams, vai kredītiestādes akcionārs – fiziska persona ar būtisku līdzdalību (10% un vairāk) drīkstētu būt šīs pašas kredītiestādes valdes loceklis, valdes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs. “Aicinām diskutēt par šo priekšlikumu un vērtēt tā turpmāku virzību,” piebilda asociācijā.
Asociācijā arī minēja, ka tā kopš 2017.gada aktīvi strādā pie banku un valsts iestāžu sadarbības stiprināšanas ēnu ekonomikas un finanšu noziegumu apkarošanā. Darba grupās secināts, ka sadarbības efektivitātes un produktivitātes veicināšanai nepieciešami likuma grozījumi, lai regulējums kopumā atbilstu jaunākajām pasaules tendencēm finanšu noziegumu apkarošanā un ietvertu ciešu sadarbību pirms formālo procedūru sākšanas.
Tostarp 2017.gada novembrī asociācija rīkoja pasākumu banku un valsts sektora pārstāvjiem kopā ar Apvienotās Karalistes un ASV tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem, lai izprastu labākos risinājumus un apzinātu labākos darbojošos paraugus. Risinājums ietver trīs darbības virzienus – informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm, informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un valsts institūcijām, kā arī informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Asociācijā norādīja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ka kredītiestādes var apmainīties ar personas datiem par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Tomēr datu apstrādes tiesiskuma riski un vienotas formas neesamība attur kredītiestādes no šīs progresīvās tiesību normas praktiskas īstenošanas pilnā apmērā.
“Piedāvājam kopīgi ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) rast labāko veidu, kā ar likumam pakārtotajiem tiesību aktiem rast šīs tiesību normas efektīvu piemērošanas kārtību, iespējams, izdot Ministru kabineta vai FKTK noteikumus vai ieteikumus. Latvijas Komercbanku asociācija ir nekavējoties gatava iesaistīties šo tiesību aktu izstrādē,” pauda asociācijā.
Tāpat asociācija kā galveno prioritāti rosina Latvijā ieviest instrumentu, kas pasaulē aktīvi attīstās, proti, publisko un privāto partnerību informācijas apmaiņā un cīņā ar finanšu noziegumiem. “Labākais piemērs tam ir Apvienotā Karaliste un tā saucamā “JMLIT operatīvā grupa”, kuras izveide devusi būtisku un statistiski izmērāmu ieguldījumu cīņai ar finanšu noziegumiem. Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga,” minēja asociācijā.
Komercbanku asociācijā norādīja, ka atbilstoši pētījumiem apmēram 80-90% no Kontroles dienestiem pasaules mērogā iesniegtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem nav bijuši noderīgi tiesībsargājošo iestāžu veiktajās izmeklēšanās. Eiropola dati liecina, ka tikai 10% no iesniegtajiem ziņojumiem Eiropola dalībvalstis ir izmantojušas turpmākai izmeklēšanai. Latvijas Kontroles dienesta mājaslapā šobrīd pieejams pārskats par 2016.gadu – saņemti vairāk nekā 15 000 ziņojumu, tālāk izmeklēšanas iestādēm nodoti nedaudz vairāk kā 200.
“Apvienotās Karalistes piemērs ietver nelielas tiesībsargājošo iestāžu un kredītiestāžu pārstāvju operatīvās grupas izveidošanu, kas nepastarpināti apmainās ar informāciju par konkrētām izmeklēšanā esošām lietām un personām, lai sagatavotos katrai pusei noteikto uzdevumu veikšanai. Pēc informācijas iegūšanas katra puse veic darbības, ko jau šobrīd paredz likumi, bet fokusēti un precīzāk. Nereti ir konstatējams, ka tiesībaizsardzības iestādes nezina, ko un kā tieši pieprasīt no bankām, kā arī bankas nezina, kā informāciju pareizāk nodot, vai nezina to, ka problēma skar ne tikai vienu banku, bet vairākas,” pauda asociācijā.
Vienlaikus asociācijā piebilda, ka tā jau sadarbojas ar tiesībsargājošām iestādēm, tostarp ar VID un Valsts policiju esošā regulējuma ietvaros, tomēr ir skaidrs, ka esošais regulējums šobrīd ierobežo plašāku un efektīvāku sadarbību.
Tādējādi asociācija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, lai risinātu jautājumus par sadarbības modeļa un informācijas apmaiņas pilnveidi un ir gatava tos iesniegt izskatīšanai valdībā.
“Augstākminēto priekšlikumu ieviešanā būtiska būtu tieši Kontroles dienesta stiprināšana. Jau šobrīd tieši Kontroles dienestam normatīvie akti paredz informācijas apmaiņas un atbildības nosacījumus, kas būtu efektīvs pamats pilnveidotajam tiesiskajam regulējumam. Diemžēl praksē līdz šim Kontroles dienests šādu efektīvāku sadarbības modeli nav virzījis, un mūsu ieskatā Kontroles dienesta strukturālais pozicionējums ārpus izpildvaras ir šķērslis aktīvākas sadarbības veidošanai ar Kontroles dienesta iesaisti. Savukārt bez Kontroles dienesta līdzdalības šādi sadarbības modeļi nebūs pilnvērtīgi, jo starptautiskās sadarbības ietvaros tieši Kontroles dienestam vajadzētu saņemt visplašāko informāciju par apdraudējumiem un jauniem riskiem, kādiem varētu tikt pakļauta Latvijas finanšu sistēma,” uzsvēra asociācijā.
Tajā arī minēja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 2018.gada 9.janvāra vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norādīja uz nepieciešamību apsvērt Kontroles dienesta struktūras pilnveidi, institucionālo piederību, kā arī efektīvu sadarbību starp Kontroles dienestu, Valsts policiju, Prokuratūru un VID. Pēc asociācijas ieskatiem, minētais nevar aprobežoties tikai ar personāla politikas lēmumiem Kontroles dienestā, ko skaidri pierāda pasaules prakse.
“Latvijas Komercbanku asociācija ierosina diskutēt un lemt par Kontroles dienesta turpmāko attīstību izpildvaras ietvaros,” atzīmēja asociācijā.
Tāpat asociācijā norādīja, ka tā jau šobrīd cieši sadarbojas arī ar VID, lai risinātu jautājumu par veidu, kā labāk īstenot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā paredzēto ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem.
“Formāla ziņošana ir smagnējs process bankām un pašam VID. Lai šī datu apmaiņa būtu mazāk smagnēja, tai vajadzīgs arī pavadošs sadarbības process, kas pieļauj operatīvu datu apmaiņu analīzes nolūkā. Piedāvājam uzsākt vismaz pilotprojektu, kas ļautu abām pusēm operatīvāk apmainīties ar konkrētiem analizētiem klientu datiem, lai precīzāk ziņotu VID un nepārslogotu gan VID, gan bankas ar tehniskas informācijas apstrādi,” informēja asociācijā.
Pēc asociācijā vēstītā, lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu cīņai ar ēnu ekonomiku, Kredītiestāžu likuma 63.pantā būtu paredzama VID un kredītiestāžu operatīva sadarbība “nolūkā analizēt klientu rīcību, lai identificētu aizdomīgus darījumus nodokļu jomā”. Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga, iespējams, sākotnēji terminēta pārejas noteikumos. “Šāda mehānisma iedzīvināšana būtiski uzlabotu cīņu ar ēnu ekonomiku un mazinātu finanšu sektora izmantošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas,” pauda asociācijā.
Tāpat asociācijā norādīja, ka tā pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama, kas ir noteikts arī Latvijas Komercbanku asociācijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas (AML/CFT) politikā un vadlīnijās.
“Latvijas Komercbanku asociācija ierosina, ka gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. Mūsu ieskatā šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju,” informēja asociācijā.
Komercbanku asociācijā piebilda, ka ir izskanējis priekšlikums par īpašas nodevas ieviešanu par čaulas veidojumu apkalpošanu, taču šajā gadījumā svarīgākais būtu, lai šāda nodeva neradītu iespaidu, ka tās nomaksa ir “atļauja rīkoties pēc vajadzības”.
“Mūsu ieskatā šādas nodevas noteikšana, bez citiem ierobežojumiem sadarbībai ar čaulas veidojumiem vēl vairāk kaitēs Latvijas starptautiskajai reputācijai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šāds sistēmas risku mazināšanas instruments nav starptautiski pieņemts. Strādājot pie risinājumiem, lūdzam vērtēt iespējamību, ka būs personas, kuras noteikto nodevu mēģinās apiet. Jābūt arī uzmanīgiem ar fiksētu rādītāju (riska koeficientu) vai jurisdikciju norādīšanu likumā/noteikumos, ko iespējams viegli apiet. Svarīgi ir tas, kāpēc čaulas veidojums ir izveidots, ko tas dara. Arī Igaunijas vai Latvijas uzņēmums var būt čaulas veidojums, kura mērķis ir naudas atmazgāšana un finanšu noziegumu veikšana. Nodevas attiecināšana pēc jurisdikcijas vai līdzīga principa var veicināt “de facto” čaulas veidojumu reģistrāciju Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Mūsu ieskatā efektīvāks būtu skaidrs aizliegums sadarbībai ar jebkuru čaulas veidojumu, kas atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem. Tam nepieciešami likuma grozījumi,” klāstīja asociācijā.
Tāpat asociācijā norādīja, ka šobrīd daļu no valsts amatpersonām, par kurām un kuru radiniekiem ir ziņas VID, iespējams bez papildu darbībām identificēt kā politiski nozīmīgas personas. Šīs personas, pamatojoties uz iesniegtajām valsts amatpersonu deklarācijām, ir uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām.
“Neapšaubāmi, ka katra likuma subjekta atbildība ir identificēt šādas personas. Tomēr ir grūti rast skaidrojumu, ka par Latvijas politiski nozīmīgām personām dati jāiegūst no ārvalstu datu bāzēm. (..). Savukārt šo personu radinieku noskaidrošanai jāiegūst plašs datu apjoms no daudzām nesaistītām personām un dažādiem reģistriem, ko Datu valsts inspekcija jau rakstveidā atzinusi par nesamērīgu datu apstrādi. Tādēļ rosinām veidot politiski nozīmīgu personu sarakstu, kas satur tipiskākās un galvenās šādas personas, kā arī ir tikai informācijas avots un neatbrīvo likuma subjektus no atbildības. Tam uzreiz nav jāievieš dārgi informācijas tehnoloģiju risinājumi, piemēram, Dānijā tas ir publiski pieejams saraksts “Excel” formātā,” pauda asociācijā.
Latvijas Komercbanku asociācijā arī minēja, ka tā pauž atbalstu atbildīgo institūciju idejai stingrāk regulēt nekustamā īpašuma aģentus, ārpakalpojuma grāmatvežus un juridisko veidojumu reģistrētājus. “Esam gatavi sniegt atbalstu šo uzdevumu izpildē,” uzsvēra asociācijā.
Tāpat asociācijā uzsvēra, ka ir ļoti būtiski palielināt sankcijas komersantiem un personām par patieso labuma guvēju neziņošanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu par tiem. Vācijā un Austrijā, piemēram, šādas sankcijas sasniedz 100 000 eiro un vairāk. Tās varētu ietvert arī aizliegumu rīkoties ar kapitāldaļām, kā tas paredzēts Nacionālās drošības likumā attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām.
“Latvijas Komercbanku asociācija šobrīd sadarbībā ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju aktīvi strādā, lai uzlabotu banku un valsts reģistru informācijas apmaiņu, kas būtiski paātrinātu un uzlabotu informācijas iegūšanu par personām, ļaujot to izmantot cīņai ar finanšu noziegumiem,” piebilda asociācijā.
Tāpat tajā norādīja, ka asociācija konsultējas ar atbildīgajām institūcijām par labāko tiesisko risinājumu, lai izņemtu kriminālprocesa ietvaros arestētos līdzekļus no kredītiestādēm (neintegrētu tos finanšu sistēmā) un nodotu tos izmeklēšanas iestādei glabāšanai tās kontā Valsts kasē. “Šobrīd par attiecīgo jautājumu “Trasta komercbankas” gadījumā bijušas vai notiek tiesvedības, kas nebūtu pieļaujams turpmāk,” piebilda asociācijā.
Asociācijā arī uzsvēra, ka tā augsti vērtē valdības un visu atbildīgo institūciju vēlmi spert konkrētus soļus finanšu sektora reputācijas uzlabošanai un ir gatava līdzdarboties tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.
Attiecīgie priekšlikumi iesniegti valdībai 2018.gada 6.martā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka asociācijas padome 2017.gada oktobrī apstiprināja nozares pašregulācijas dokumentu – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, lai tuvākajos 2-3 gados biedru vidū sasniegtu augstākos starptautiskos standartus finanšu noziegumu novēršanā un apkarošanā.
