Komercbanku asociācija: Lēmums par “ABLV Bank” būtiski neietekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu apkalpošanu 0
Ņemot vērā, ka AS “ABLV Bank” galvenokārt strādāja ar ārvalstu klientiem, lēmums par noguldījumu nepieejamību šajā bankā būtiski neietekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu apkalpošanu, uzskata Latvijas Komercbanku asociācijā.
Latvijas Komercbanku asociācija atbalsta vēršanos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. “Latvijas Komercbanku asociācija ir pārliecināta, ka “izlēmīga un stingra vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ilgtermiņā nesīs ieguvumus, palīdzot Latvijas finanšu sektoram atgūt reputāciju,” teikts asociācijas paziņojumā.
Latvijas Komercbanku asociācija uzver, ka tā jau iepriekš paudusi neiecietīgu attieksmi pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām. “Pievienojamies Finanšu ministrijas (FM) vērtējumam, ka FM sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un citām institūcijām pēdējos gados ir nozīmīgi stiprinājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo ietvaru, tostarp nodrošinot FKTK instrumentus uzraudzības procesa efektīvai īstenošanai,” savu viedokli skaidro asociācija.
Industrija kopumā daudz strādājot pie augstāko atbilstības standartu ievērošanas un finanšu nozares reputācijas veicināšanas. LKA padomē 2017. gada oktobrī apstiprinātā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politika un vadlīnijas jau paredz augstākos atbilstības standartus. Turpināsim iestāties par vēl aktīvāku riska klientu īpatsvara samazināšanu, lai sekmētu pilnīgu kvalitātes kontroli.
Asociācija atgādina, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global” ārpuskārtas kredītreitinga novērtējuma, kas ir saistīts ar ASV Valsts departamenta publicēto paziņojumu par bankas “ABLV Bank” un sekojošajiem Eiropas Centrālās Bankas un FKTK noteiktajiem ierobežojumiem bankas darbībai, pārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā “A” līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējumu. “Savā izvērtējumā “S&P Global” norāda, ka tiešais fiskālais risks Latvijas valstij saistībā ar “ABLV Bank” ir ierobežots un nebūtisks attiecībā pret Latvijas valsts finanšu spēju,” secina asociācija.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
“ABLV Bank” uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. “ABLV Bank” pauž viedokli, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
