Komercbankas izpildījušas prasību atbrīvoties no “čaulas veidojumiem” 0
Latvijas komercbankas ir izpildījušas maija sākumā Saeimas steidzamības kārtībā pieņemtos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kas paredz 60 dienu laikā, proti, līdz šā gada 30. jūnijam, pārtraukt sadarbību ar tā dēvētajiem čaulas veidojumiem, kuri neveic saimniecisko darbību un ir reģistrēti valstīs, kur nav jāiesniedz finanšu pārskati. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) provizoriskajiem datiem, jau šobrīd no tirgus aizplūduši aptuveni 1,5 miljardi eiro “čaulas veidojumu” noguldījumi bankās, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
“Mums ir pilna pārliecība, ka bankas visu līdz termiņa beigām izdarīs. „Čaulu veidojumu” slēgšanā nebūs nekādi nokavējumi. Mēs redzam, ka lielākā daļa bankas to ir izdarījusi,” raidījumam sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Vienlaikus precīzi dati par „čaulas veidojumiem” būs zināmi pēc pāris dienām.
FKTK priekšsēdētājs norādīja, ka bankas turpina strauji atbrīvoties arī no citiem ar naudas atmazgāšanas risku saistītiem klientiem. Šobrīd kopumā visās bankās, ieskaitot likvidējamo “ABLV Bank”, nerezidentu noguldījumu apjoms sarucis līdz 5,1 miljardam eiro. Salīdzinājumam, 2015. gadā šie noguldījumi pārsniedza 12 miljardus eiro. Kopumā šobrīd nerezidentu noguldījumu apjoms mazinājies līdz 28,7%. No kopējiem noguldījumiem NVS valstu klientu noguldījumi sarukuši līdz 6%.
“Ļoti, ļoti strauji atplūdi ir notikuši, nauda ir gājusi, protams, kontrolētā veidā, tam esam sekojuši līdzi kopš gada sākuma. Labi ir tas, ka likviditāte ir izturējusi visu. […] Tik lielas summas, tik nesāpīgi un tik klusi un delikāti pametušas Latvju, tas ir ļoti liels sasniegums,” teica Putniņš.
Uz jautājumu, vai izdosies samazināt nerezidentu noguldījumu īpatsvaru līdz paredzētajiem 5%, FKTK vadītājs atzina, ka NVS valstu noguldījumu apjoms saruks līdz 5%. Vēl atklāts paliek jautājums par 11% citu valstu noguldījumiem, aiz kuriem kāds nevēlamais nerezidents varētu slēpties. Attiecībā uz pašreizējiem 12% Eiropas Savienības valstu noguldījumiem nekādi soļi netiks sperti.
Jau ziņots, ka likums, lai būtiski ierobežotu banku sadarbību ar augsta riska firmām jeb tā dēvētajiem čaulas veidojumiem, steidzamības kārtā tika grozīts drīz pēc “ABLV Bank” krīzes. “ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV atbildīgo iestāžu paziņojuma par plānotajām sankcijām pret banku par naudas atmazgāšanas shēmām, kas cita starpā palīdzējušas arī Ziemeļkorejas kodolieroču programmai. Drīz pēc tam no bankas novērsās liela daļa sadarbības partneru un tā bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidēšanos.
