Kariņš komentē budžetu un kādi solījumi tiek pildīti 1
Šā gada budžets izpilda visus iepriekš dotos solījumus, bet par jaunām prioritātēm varēs lemt 2020.gada budžeta kontekstā, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers teica, ka 2019.gada budžeta rāmis tika izstrādāts, nepalielinot nevienu nodokli, nepalielinot budžeta deficītu, kā arī izpildot visus valdības un Saeimas iepriekš paustos solījumus, tajā skaitā paredzot atalgojuma palielinājumu pedagogiem.
Premjers apliecināja, ka Saeimā 2019.gada budžetu plānots pieņemt 3.aprīlī, bet jau nākamajā dienā sākšoties darbs pie 2020.gada budžeta izstrādes, kurā tikšot iestrādātas Kariņa vadītās valdības prioritātes.
“Jāsaprot, ka divu nedēļu laikā, kopš strādā jaunā valdība, nevar atrisināt visus sasāpējušos jautājumus, tāpēc par jaunām prioritātēm tiks lemts, izstrādājot 2020.gada budžetu,” sacīja premjerministrs.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka 2019.gada budžetā tika rasti papildus līdzekļi vairākām iniciatīvā, tostarp, lai turpinātu Latvijas Radio 4 un “lsm.lv” angļu un krievu valodas versiju darbību. Tika arī rasti papildus līdzekļi sociālo darbinieku atalgojuma celšanai.
Reirs sacīja, ka medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem no nepieciešamajiem 31,4 miljoniem eiro 2019.gada budžetā paredzēti trīs miljoni eiro, piebilstot, ka šogad šī iniciatīva tiks veikta kā pilotprojekts, bet vēlāk jau tiks lemts par papildus līdzekļu novirzīšanu.
Tāpat finanšu ministrs atzina, ka 2019.gada budžetā tika paredzēti līdzekļi arī pedagogu darba samaksas pieaugums, tomēr par lielāku finansējuma pieaugumu varēs runāt, izstrādājot 2020.gada budžetu.
Valdība arī neesot atbalstījusi virkni finansējuma pieprasījumu, piemēram, netika apmierināts VAS “Latvijas Pasts” lūgums pēc zaudējumu segšanas, kā arī, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, tika samazināts finansējums uzturlīdzekļu garantiju fondam. Netika arī piešķirti papildus līdzekļi transporta kompensācijām.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2019.gada budžeta rāmi, izdevumus paredzot 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus – 9,4 miljardu eiro apmērā.
Šogad budžeta tēriņi augs par 400 miljoniem eiro, jaunām prioritātēm novirzīs 28,5 miljonus eiro
Šogad budžeta tēriņi augs par 400 miljoniem eiro, bet papildus jau ieplānotiem 2019.gada budžeta tēriņiem, Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 28,5 miljonu eiro novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.
Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem pavēstīja, ka 2019.gada budžeta izdevumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,4 miljardu eiro apmērā. Kopumā šā gada budžeta tēriņi pieaugs par 400 miljoniem eiro.
Tajā pašā laikā, atsevišķām ministrijām pārskatot un izvērtējot to budžetu iespējas, tika rasti papildus 28,5 miljoni eiro, kas tiks novirzīti ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūru LETA informēja, ka pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laika periodam līdz 2019.gada 31.decembrim īstenošanai tiks atvēlēti 7,24 miljoni eiro. No tiem 3,78 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijai, 2,77 miljoni eiro FM, 608 343 eiro Tieslietu ministrijai, bet 68 640 eiro Kultūras ministrijai.
Diasporas likuma normu īstenošanai paredzēti 2,64 miljoni eiro.
Ārlietu ministrijas resoram papildus būs pieejami 1,3 miljoni eiro, tostarp pusmiljons eiro neatliekamiem pasākumiem Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpu, drošības sistēmu un materiāltehniskajam nodrošinājumam krīzes situāciju novēršanai. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšanai Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai atvēlēti 250 000 eiro.
Vīzu pieteicējiem vēstniecībās Indijā un Ķīnā nodrošināšanai atvēlēti 139 500 eiro, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju funkcionalitātes nodrošināšanai pieaugošo kiberdraudu apstākļos un konsulāro pakalpojumu sniegšanai atvēlēti 254 000 eiro, bet Baltijas Mediju izcilības centra darbības nodrošināšanai atvēlēti 50 000 eiro.
8,6 miljoni eiro paredzēti Labklājības ministrijai. No tiem 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai, 2,69 miljoni eiro tiks novirzīti īpašas kopšanas pabalsta bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības pilnveidošanai, adopcijas atbalsta pilnveidošanai tiks novirzīti 927 225 eiro, bet 165 000 eiro tiks novirzīti kā atbalsts nevalstiskajām organizācijām (NVO).
Veselības ministrijai papildus paredzēti trīs miljoni eiro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem.
Izglītības un zinātnes ministrijai papildus piešķirts 938 151 eiro. No tiem 352 983 eiro paredzēti zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšana pilnā apmērā, 400 000 eiro dažādiem sporta pasākumiem, bet 185 168 eiro kā atbalsts jaunatnes organizācijām.
Tieslietu ministrijai papildus piešķirts pusmiljons eiro justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējumam, tajā skaitā izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpētei.
Zemkopības ministrijai papildus piešķirti 207 723 eiro zivju resursu aizsardzības pasākumiem, Iekšlietu ministrijai papildus piešķirti 72 936 eiro 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu apliecinošu apliecību izgatavošanai, izsniegšanai un lietvedībai, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai papildus paredzēti 540 000 eiro, no kuriem 500 000 eiro paredzēti administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, bet 40 000 eiro aktivitātes “Lielā talka” īstenošanai.
Kultūras ministrijai papildus piešķirti 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.
Valsts kontrolei papildus piešķirti 329 928 eiro iestādes kapacitātes stiprināšanai, Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai papildus piešķirti 1,02 miljoni eiro, Satversmes tiesai papildus piešķirti 351 257 eiro, Tiesībsarga birojam – 37 103 eiro, bet Prokuratūrai tās iestāžu uzturēšanai papildus piešķirti 285 534 eiro.
Atbalstam NVO paredzēti 500 000 eiro. No tiem 377 000 eiro tiks atvēlēti Sabiedrības integrācijas fondam, bet 123 000 eiro Kultūras ministrijai sabiedrības saliedētības pasākumiem.
Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijai (LTV) papildus tiks piešķirti 765 196 eiro. No tiem 383 196 eiro paredzēti kā atbalsts LTV un LR sabiedrības saliedēšanas un nacionālās identitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts Latgales reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. 200 000 eiro paredzēti satura veidošanai un programmu attīstībai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, 147 000 eiro paredzēti LR drošības pasākumu īstenošanai, apsardzes nodrošināšanai un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai, savukārt programmu izlaides kompleksa nomaiņai, nodrošinot LTV apraidi HD formātā, tiks novirzīti 10 000 eiro.
