Piemēram, Dudarevs sižetā stāsta, ka “tas viss” viņam esot videomagnetofona kārbā mājās, bet aizkadra balss ziņo par Dudareva 22 gadu darbu informācijas vākšanā savai vēsturiskai dzimtenei Krievijai, ka viņš savu unikālo arhīvu, informatīvo bumbu, gatavs atdod Krievijas specdienestiem un tas iedragās NATO kaujas spējas. 14
Dudarevs saka: izskiet man piedāvājumu un jūs nenožēlosiet! Aizkadra balss stāsta, kā viņš četrus gadus slepeni braucis un mēģinājis tikties ar Krievijas speciālo dienestu cilvēkiem.
Dudarevs stāsta, ka sadarbojies ar Latvijas specdienestiem, dabūjis segvārdu “Tomass”, saistījies arī ar amerikāņiem, ka var strādāt dažādās ar aviāciju saistītās nozarēs, bet ka viņa pieredze vislabāk noderētu aizsardzības nozarē. Runā, ka virsnieks Kārlis Krēsliņš savulaik tirgojis viltotus Krievijas militāro augstskolu diplomus un cits augsta ranga virsnieks Gaidis Andrejs Zeibots un pēc tam militārā izlūkdienesta un drošības dienesta priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis viņu pieseguši.
Kad aizkadra balss stāsta, ka krievu militārie analītiķi izpētījuši, ka Dudareva piegādātie materiāli ir novecojuši un dezinformācija, Dudarevs atbild: es jums to atvedu, tā joprojām aktuāla.
Kad aizkadra balss aicina Dudarevu atzīties, ka viņš ir spiegs, un pateikt, kas viņu sagatavoja, Dudarevs saka: “Nekas mani negatavoja. Ko jūs? Vai manējie mani uz šejieni pie savējiem palaistu? Es viņus visus uzreiz izliešu.” (Domāts “izliešu izlietnē” vai latviski – norakšu. – A. D.).
Sižets beidzas ar aizkadra balss teikto, ka Dudarevu Latvijā gaida lielas nepatikšanas par izrunāšanos, cenšoties iegūt Krievijas specdienestu uzticību.