Kadrs no video

Uz Krieviju pagājušā gada novembrī es braucu tāpēc, ka plānoju un vēlējos paaugstināt savu aeronavigācijas kvalifikāciju, to arī prasa Eiropas Savienības regulas un specifiskais darbs aviācijā, lai nodrošinātu gaisa telpas drošību. No darba, kur mani ne sevišķi ieredz, jau trīs gadus mani nekur nav sūtījuši, lai es varētu uzturēt un paaugstināt savu kvalifikāciju. Tāpēc nolēmu to darīt pats uz savu roku. Nekur nav teikts, ka to nedrīkstu un ka tas ar kādu jāsaskaņo. Man ir Rīgas Aeronavigācijas institūtā iegūta aeronavigācijas inženiera izglītība, gribēju kļūt par aeronavigācijas maģistru. Tāpēc arī sameklēju Sanktpēterburgas civilās aviācijas valsts universitāti. Sākumā domāju, ka, nosūtot ar elektronisko pastu skanētos dokumentus, varēšu pilnīgi neklātienē visu nokārtot un nekur nebūs jābrauc, bet man atbildēja, ka tur neesot nekāda Eiropa, jāatbrauc, vajagot mani redzēt, gribot pārliecināties par manu pieredzi. Paņēmu līdzi diplomu, CV, citus dokumentus un novembrī aizbraucu. 14

Universitātē tad arī tikos ar šiem diviem cilvēkiem, kas redzami nofilmētajā sižetā. Sākumā runājām tikai par manu profesionālo darbu, tikai pašās sarunas beigās man pavaicāja, kādi dienesti mani uz šejieni ir atsūtījuši. Tad gan kļuvu nikns. Nekādus slepenus dokumentus es uz Krieviju neaizvedu. Vienā brīdī es sāku saprast, ka viņi par mani zina daudzas privātas lietas, piemēram, kā gājis bojā mans tēvs, kas ir mans draugs, ka apmeklēju savus radus Maskavā. Tad es patiešām sāku arī muldēt visādus niekus, lai man beidz jautāt par privātām lietām. Runājām ne vairāk par divām stundām. Nezināju, ka mani filmē. Neslēpu, kādus darbus esmu darījis, piemēram, strādājis pie programmas “Atvērtās debesis”, kas nav nekas slepens.
Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.