Komandieris: Nebūs tā, ka visus 400 jauniesauktos saliksim rindā un sāksim viņus triekt 24
19. aprīlī stājas spēkā Saeimas pieņemtais Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likums, kas paredz, ka jau šovasar notiks pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā. Dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 līdz 27 gadu vecumam. Militāro dienestu pildīs 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībās vai piecus gadus kopumā Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu.
Dažādi cilvēki noteikti tiks iesaukti valsts aizsardzības dienestā. Vai ir iespējams izbēgt no tā, ka varētu kādā brīdī sākt parādīties veselības problēmas cilvēkiem, kas nav pieraduši fiziskas slodzes, pie ikdienas disciplīnā, kāda būs valsts dienestā? Kā tas viss notiks, jo jauniešu fiziskā gatavība noteikti būs dažāda? Šo jautājumu TV24 raidījumā “Uz līnijas” iztirzāja Sandris Gaugers, NBS Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieris.
“Tas nav tā, ka mēs pirmajā dienā paņemsim 400 cilvēku un tagad visus 400 saliksim vienā kastē un sāksim viņus triekt. Tie laiki ir beigušies. Tā nav. Mēs noteikti sadalīsim cilvēkus grupās, kategorijās, kurš spēj vairāk, kurš spēj mazāk,” mierina Gaugers.
Viņš arī norāda, ka “mēs dzīvojam ekskluzīvos apstākļos, ar vienu no modernākajiem sporta kompleksiem visā valstī, tad ir iespējas arī ar sertificētu treneru vadību izstrādāt individuālu treniņu programmu, ko cilvēks var realizēt šajā sporta kompleksā, kas turpat ir uz vietas par brīvu.”
Komandieris norāda, ka jauniesauktie tiks, pirmkārt, sadalīti pa grupām pēc spējām; tos, kuriem vajag pievilkties, tiem tiks dota svaru zālē iespēja trenēties.
Kā notiks sekošana līdzi veselībai? Gaugers skaidro, ka tas ir tāpat kā, ja cilvēks paliek slims, tad meklē ārstu. Tāpat arī notiek Valsts aizsardzības dienestā – “mums ir medicīnas centrs, kas ir turpat bāzē uz vietas gan ar ārstiem, gan jaunāko medicīnas personālu, feldšeriem, ārsta palīgiem. Viņi pārbauda tos, kam radušās problēmas ar veselību un ārstē, iesakot miera režīmu, medikamentus, vai arī nosūta tālāk uz kādu no slimnīcām Rīgā.
