“Komandierim jābūt pārliecinātam, ka karavīrs būs uzticams.” Kā kļūt par brīvprātīgo Ukrainā? 0
“Latvijas lielākajai daļai sabiedrības ir virspusējs priekšstats par to, kā Latvijas un citu valstu brīvprātīgie tiek iesaistīti karadarbībā Ukrainā,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norādīja Gundars Kalve, brīvprātīgais karavīrs Ukrainā. Viņš atklāja, kā ārvalstu brīvprātīgie tiek uzņemti Ukrainas armijā, kādas ir viņu iespējas un kā izskatās reālā situācija kaujas laukā.
Ceļš līdz frontes līnijai: kā kļūt par brīvprātīgo Ukrainā?
Saskaņā ar Gundara Kalves teikto, pievienošanās Ukrainas bruņotajiem spēkiem nav vienkāršs process. Tas prasa rūpīgu sagatavošanos, uzticamus kontaktus un precīzu procedūru ievērošanu. “Ja ir vēlme pievienoties Ukrainas armijai, vispirms būtu jāmeklē kontakti ar kādu jau esošu karavīru, kurš zina, kā droši nokļūt līdz kaujas vienībai. Bez zināšanām šis ceļš ir ļoti riskants un rezultāts, visticamāk, būs neveiksmīgs,” uzsvēra Kalve.
Latvijas brīvprātīgajiem ir iespēja pievienoties Ukrainas armijai, tostarp arī starptautiskajam ārzemju leģionam vai specifiskām vienībām, piemēram, 12. Azov brigādei. Pirms pievienošanās tiek veikta stingra atlase — topošajiem karavīriem jāiziet medicīniskā pārbaude un drošības kontrole. “Ukrainas puse rūpīgi pārbauda katru brīvprātīgo, lai novērstu provokatoru vai ienaidnieka aģentu iespējamību,” paskaidroja Kalve.
Līguma parakstīšanas process var ilgt līdz divām nedēļām, un pēc tam karavīrs tiek virzīts uz izvēlēto bataljonu. “Protams, katram ir iespēja norādīt savas vēlmes — vai vēlētos būt tuvu frontei vai darboties aizmugurē. Taču galīgais lēmums ir komandieru ziņā,” piebilda Kalve.
Latvijas karavīri Ukrainā — cik viņu ir?
Lai gan precīzs skaits netiek plaši izpausts, Kalve norādīja, ka šobrīd Ukrainā cīnās aptuveni 40 Latvijas brīvprātīgie. Tie ir izkliedēti pa dažādām vienībām un brigādēm. Atšķirībā no lietuviešiem, kuri lielākoties dien vienotā vienībā ar lietuviešu komandieri, Latvijas karavīri ir izvietoti dažādās mazākās grupās.
Runājot par ārvalstu karavīru sastāvu Ukrainā, Kalve uzsvēra, ka lielākais skaits brīvprātīgo ir no Kolumbijas un Gruzijas. “Gruzīni jau vēsturiski ir izveidojuši spēcīgu vienību — Gruzīnu leģionu, ar kuru arī sāku savas dienas Ukrainā,” stāsta Kalve. Baltkrievi un etniskie krievi, kuri iestājas pret Putina režīmu, arī ir plaši pārstāvēti. Baltijas valstis — Latvija un Lietuva — Ukrainā ir līdzīgi pārstāvētas, taču organizācijas ziņā atšķiras.
Brīvprātīgo realitāte: izvēles iespējas un riski
Kalve uzsver, ka, lai arī brīvprātīgajiem ir zināma izvēles brīvība attiecībā uz pievienojamo vienību un lomu karadarbībā, realitāte frontē ir skarba. “Karavīram jābūt gatavam pielāgoties. Lai gan var norādīt savas vēlmes, galīgais lēmums par viņa izvietojumu ir komandieru ziņā,” viņš norāda.
Svarīgs aspekts ir arī atbildības jautājums. Brīvprātīgo rekomendējošais karavīrs zināmā mērā uzņemas atbildību par viņa piemērotību dienestam: “Ukrainas armija rūpīgi izvērtē katru brīvprātīgo. Komandierim jābūt pārliecinātam, ka karavīrs spēs izpildīt uzdevumus un būs uzticams.”
Latvieši cīņā par Ukrainas brīvību
Latvijas brīvprātīgie Ukrainā ir spilgts piemērs tam, kā indivīdi spēj pieņemt drosmīgus lēmumus, lai atbalstītu taisnīgumu un brīvību ārpus savas valsts robežām. Lai gan viņi darbojas svešā frontē, viņu motivācija ir skaidra — palīdzēt tautai, kas cīnās pret agresoru.
Kalve uzsver, ka Latvijā bieži vien trūkst padziļinātas izpratnes par brīvprātīgo ceļu līdz frontes līnijai. “Ir svarīgi saprast, ka šie cilvēki neriskē tikai ar savu dzīvību, bet arī pārstāv Latvijas vārdu Ukrainas kaujas laukos,” viņš saka.
