Komanda kā dūre: “Olimp” hokejisti novembrī Kontinentālajā kausā cīnīsies par vietu finālā 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas čempionvienība hokejā “Olimp” aizvadītajā nedēļā Ungārijas galvaspilsētā IIHF Kontinentālā kausa izcīņas trešajā kārtā izcīnīja divas uzvaras trīs spēlēs, ar to pietika pirmajai vietai grupā un ceļazīmei uz sacensību pusfinālu, kas novembrī notiks Dānijā. “Olimp” Latvijas čempionāta sezonu sākusi viduvēji, šobrīd esot ceturtajā vietā, bet sniegums uzlabojas.
“Mums ir diezgan daudz traumētu spēlētāju, teorētiski viena maiņa ir izkritusi. Bija plānots, ka ar mums varētu būt vārtsargs Rūdolfs Lazdiņš, kurš tagad ir pie Rīgas “Dinamo”. Sastāvs bija kāds bija, liela daļa no šiem puišiem šādā līmenī pirmo reizi aizvadīja trīs spēles trīs dienās, bet visi kopā kā komanda izturējām,” par turnīru Budapeštā “Latvijas Avīzei” saka “Olimp” galvenais treneris Maksims Širokovs, visticamāk, nu jau bijušais hokejists, trenera kurpēs sperot pirmos soļus. Šosezon viņš komandu vada kopā ar vecāko brāli Alekseju, kurš gan Budapeštā nebija. “Pirmajā mačā pret Kijevas “Sokil” (4:1) izgājām ļoti vienoti, viens par visiem un visi par vienu. Čaļi bloķēja metienus, spēlēja disciplinēti un vienkārši, bet bez muļķīgām kļūdām. Spēlējām uz rezultātu un tas attaisnojās. Pirms tam bijām paskatījušies “Sokil” spēles stilu, bija izdomāta taktika un tā nostrādāja. Protams, tur nekas nebūtu sanācis bez spēlētāju pašatdeves, jo puiši aizsardzībā tiešām daudz ziedoja sevi. Tas noteikti mums bija labs grūdiens tālākajam turnīram.
Pret igauņiem gan bijāt iedzinējos ar 0:2 un uzvaru izrāvāt tikai beigās (5:3).
Mums tā ir, ka spēlēs ar mazāk meistarīgākiem un jaunākiem pretiniekiem iet grūtāk. Lai arī cenšamies jaunos džekus noskaņot, ka pret jebkuru komandu jāspēlē un vieglas spēles nav, bet ne vienmēr tas sanāk. Sākumā ripa negāja vārtos, igauņi sajuta iespēju, tad vajadzēja mocīties līdz galam. Beigās ar raksturu panācām sev vēlamo iznākumu. Svarīgus vārtus guva Kirils Tambijevs, punktu pielika Miķelis Rēdlihs.
Beigās gan izšķirošais bija Edija Brahmaņa gols spēlē pret ungāriem (1:3). Cīņas laikā rēķinājāt savus variantus?
Zinājām, ka nederēja 0:3. Pirms spēles par rezultātu nedomājām, jo gatavojāmies parādīt to, ko vēl varam. Mums iepriekšējā dienā bija vakara spēle, nākamajā dienā pirmais mačs, spēka vairs nebija tik daudz. Bija skaidrs, ka pret mājiniekiem būs grūti. Par vārtu starpību nerunājām, tik par to, ka mēs esam hokeja valsts, nevis Ungārija, mums jātiek tālāk. Cīnāmies ar zobiem līdz beigām un tad redzēs. Tā arī sanāca. Pieredzējušie veči arī visu izdarīja – Edija Brahmaņa gols bija izšķirošais.
Tagad novembrī jāspēlē ar dāņiem, angļiem un baltkrieviem. Viegli nebūs…
Mums nav jādomā, kas nāks pretī, galvenais, kā spēlēsim mēs. Pēc šī turnīra jūtu, ka esam vēl saliedētāki un stiprāki. Esam komanda ar raksturu. Dānijā gribam parādīt savu spēli, kā sanāks un kā tur veiksies, to redzēs jau turnīra gaitā. Atkārtošu, cīņasspars mums visiem ir liels. Jā, Latvijas čempionāta sākums mums neiznāca kā gribējām, bet tam ir iemesli. Sākām trenēties jūlijā, varbūt bija par lielu slodze un neliela bedre sākumā. Sezonai sākoties, mainījās arī sastāvs, bet tagad esam nostabilizējušies, kopā esam ļoti saliedēti. Finansiāli mums neiet viegli, ne tikai šajā sezonā, arī iepriekšējā, bet esam kā viena dūre. Komandā lielākā daļa puišu dara ko arī paralēli, mēs nodrošinām tik, cik varam. Jā, tas ir gana minimāls atbalsts, puišiem pat pašiem kaut kas no inventāra jāpiepērk, bet viņi mīl hokeju un kopā jūtas labi. Uz Budapeštu braucām ar autobusu. “Sokil” bija 13 leģionāri, kam tas ir darbs, bet mēs uzvarējām viņus. Ja izdosies, varbūt varam pastiprināties uz trešo posmu, bet pamats tāpat ir mūsu puiši, kuriem ir raksturs. Tas ir galvenais.
Šogad pats esi nevis laukumā, bet uz treneru soliņa. Kā jūties jaunajos apstākļos?
Joprojām labāk gribētu atrasties laukumā. Gandrīz ar visiem džekiem esmu spēlējis kopā. Man ļoti palīdz Georgijs Pujacs, kā teicu, arī brālis Aleksejs. Īsti jau izvēles nebija, jo šajā finansiālajā situācijā mēs vairs nevarējām atļauties algot citus trenerus. Paldies mūsu atbalstītājiem, jo īpaši “Venta 2002”. Pats stipri domāju, vai kļūt tikai par treneri. Kādam tas bija jādara un pēc apspriedes man nebija iespējas atkāpties. Neviens neteica, ka būs viegli, tā arī ir. Daudz vēl jāmācās.
Pujacs 40 gados nospēlēja lieliski 4+1.
Komandas kapteinis. Spēlētājs ar lielo burtu. Viņš savos gados trenējas vairāk nekā jaunie. Uz tādiem večiem var paļauties un komanda to jūt, iet aiz viņa. Arī aiz Miķeļa Rēdliha, Edija Brahmaņa. Viņi tos jaunos pavelk pamatīgi. Lieliski, ka tādi vīri ir mūsu rindās. Kā man brālis pēdējās spēles laikā teica, laid Ediju laukumā, lai met kaut 20 reizes, bet vienu iemetīs. Un tā arī bija, izšķirošo iemeta!
Merzļikins perfekts
NHL čempionātā ceturto uzvaru tikpat spēlēs izcīnījis Elvis Merzļikins, palīdzot Kolumbusas “Blue Jackets” ar 4:1 pārspēt Dalasas “Stars”. Elvis atvairīja 31 no 32 metieniem, kļūstot par mača pirmo zvaigzni. Viņš šosezon atvairījis 95,2% metienu, kas ir labākais rādītājs starp vārtsargiem ar vismaz trim aizvadītām spēlēm. Savukārt Zemgus Girgensons tika pie rezultatīvas piespēles Bufalo “Sabres” uzvarā ar 5:1 pret Tampabejas “Lightning”. Zemgus šosezon nopelnījis 5 (2+3) punktus.
Rīgas “Dinamo” treneru korpusu papildinājis Aleksandrs Ņiživijs, kurš tur strādāja arī pērn, bet šīs sezonas sākumā palīdzēja Raimondam Vilkoitam pie HK “Rīga” stūres.
