Komanda ar pautiem 0
“Atvainojos, ka kameras priekšā, bet gribu atkātot puišiem ģērbtuvē pateikto – jums kā komandai ir pauti,” BK “Ventspils” galvenā trenera Gundara Vētras savas komandas vērtējums pēc izšķirošās uzvaras FIBA Eiropas izaicinājuma kausa izcīņas spēlē ieies basketbola citātu klasikas pūrā.
Par BK “Ventspils” brīnumaino izglābšanos, pamatlaika pēdējās 23 sekundēs atspēlējot astoņu punktu deficītu, un uzvaru pagarinājumā pār Francijas “Chorale Roanne” jau ziņojām. Gundars Vētra par šo spēli turpināja tā: “Tādas spēles kura katra komanda nevar vinnēt. Redzēsim, kā ies sezonas turpinājumā , bet ir redzams, ka komanda ir gatava par sevi cīnīties, palīdzēt viens otram laukumā un ārpus tā. Ja ir tāda attieksme pret spēli, tad var izcīnīt arī lielas uzvaras pret spēcīgākām komandām. Ir patīkami piedalīties tik emocionālā pasākumā – kas to lai zina, kad vēl tāda spēle būs. Vai pēdējā minūtē bija ticība? Jā. Un ieteiktu arī skatītājiem līdz spēles beigām projām neiet, sportā var gadīties visādi. Uzdevums bija skaidrs. Uzsist sodus, meklēt iespējas trīspunktu metieniem. Džamara Janga metiens bija tāds, kas varēja arī neiekrist. Pārējie bija loģiski un normāli metieni. Vienu dienu tie lido iekšā, citu dienu – nē. Tagad labi, ka būs mājas laukuma priekšrocība un darīsim visu iespējamo, lai iekļūtu finālčetriniekā.”
Šīs uzvaras pamatā var likt daudzas komponentes un to gamma var būt dažāda – no veiksmes līdz dažādām rakstura īpašībām. BK “Ventspils” komandas vārds šosezon visbiežāk locīts tieši rakstura sakarā. Teju vai katra svarīgā spēle tiek minēta kā kārtējais vīrišķības eksāmens. Šķiet, ka tas bija pats sezonas sākums, kad Gundars Vētra prognozēja, ka visa sezona būs kā liela pārbaude un izaicinājums – vai komandas jaunie spēlētāji izaugs par vīriem un spēlēs īstu vīru basketbolu. Ne tikai laukumā, arī savās galvās. Pēdējo nedēļu spēles un rezultāti liecina, ka ventiņi ir uz pareizā ceļā. Ne tik daudz vienas izglābtas spēles galotnes, kā vairāku vienlīdz stabilā līmenī aizvadītu vairāku spēļu dēļ. Nav bijuši tādi kritumi, kā sezonas skaļākajos “hītos” pret “Rudupis” vai holandiešu Leideni. Nav bijušas tādas bezgribasspēka spēles kā pirmā tikšanās ar “Triumph”. Nenoliedzami, jau tagad varam atzīt – progress ir gan komandai kopumā, gan spēlētājiem individuāli. Komanda ir attapusies pēc sezonas vidū veiktās pārbūves un Jāņa Strēlnieka aizbraukšanas. Pēc vakardienas uzvaras Ventspils līdzjutēji vēl ilgi lēks aiz priekiem, tomēr trenera pieminēto pautu esamību tā pa īstam pārbaudīs tikai pavasaris. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka atlikušajos divos ar pusi mēnešos BK “Ventspils” noturība tiks pārbaudīta uzreiz trīs turnīru – Eiropas izaicinājuma kausa, Baltijas līgas un LBL čempionāta – izslēgšanas spēļu turnīros. Sastāvs jauns, fiziskam spēkam tur jāplūst pāri malām, bet vai pietiks pieredze, lai šo spēku vienmērīgi sadalītu un izmantotu pareizajā brīdī?
FIBA Eiropas izaicinājuma kausa izcīņas divi aizvadīti grupu turnīri un 12 spēles ir brīdis, kad vērts ieskatīties arī komandas statistikā un spēku sadalījumā. Komandas komplektācijas modelim ar pieciem amerikāņiem būs gan pretinieki, gan atbalstītāji. Es palieku pie pirmajiem, tomēr jāatzīst, ka viesspēlētāju izvēle bijusi skurpuloza un veiksmīga. Ja Rīgā dārgi spēlētāji sēž uz soliņa un nav ne par mata tiesu labāki (pirmkārt – gribasspēkā un pašatdevē) par vietējiem, tad Ventspilī visi pieci leģionāri meklējami starp komandas līderiem. Tā tam arī būtu jābūt – ja ņemam ārzemnieku, tad galvas tiesu pārāku par savējo. Grūti teikt, vai Abernetijs (27 gadi), Jangs (25), Diane (25), Vilards (23), Grejs (22) ir galvas tiesu pārāki par starpsezonu laikā basketbola tirgū pieejamiem pašmāju spēlētājiem. Izmaksu ziņā gan varētu būt lētāki un spēlētāju vecumu iekavās norādīju apzināti – visi viņi ir savu labāko basketbola gadu priekšvakarā, nav panākumu un lielu līgumu izlutināti un līdz ar to ir ļoti motivēti. Statistikas ailes liecina, ka BK “Ventspils” rezultatīvākie trīs spēlētāji ir Jangs (15,6), Diane (14) un Grejs (11,3).
Ar savējo latviešu basketbola produktu pienesumu ir tā, kā ir. Ja atņemam komandā vairs neesošā Jāņa Strēlnieka punktus, latviešu rēķinā Eiropas izaicinājuma kausa izcīņā ir vidēji 26,8 punkti no komandas 73,6. Ar pieklājīgu spēles laiku – attiecīgi 28 un 18 minūtes – ir tikai divi pērnie Latvijas izlases debitanti Artūrs Bērziņš (23 gadi) un Mareks Mejeris (20). Punktu ailēs ir vidēji 8,6 un 7,9 punkti, abi ir spēlētāju kategorijā ar apzīmējumu “komandas mugurkauls”, tomēr stabilitāte un priekšā esošajiem tikai dažus gadus vecākajiem amerikāņiem esošās līderu dotības vēl pietrūkst. Pie trešā lielākā spēles laika – 13 minūtes ik mačā – ticis Ronalds Zaķis (24), kuram atgriešanās pēc izlaistas sezonas krustenisko saišu plīsuma dēļ ir ļoti grūta. Tādēļ vēl jo lielāks prieks par Zaķa vakardienas iemesto metienu pamatlaika pēdējā sekundē – tādām lietām ir jāatgriež psiholoģiskā pārliecība. Sava loma komandas rotācijā – vidēji deviņas un astoņas minūtes – bijusi arī Artūram Strēlniekam (26) un Mārtiņam Laksam (21), tomēr abi vairāk ir rezervistu sastāvā. Komandas vecākajam spēlētājam Todam Abernetijam ir tikai 27 gadi, kas vēl vienu reizi liecina – Ventspilī ir jauna komanda. Ja tā tāda paliks arī nākamgad un nebūs kardināli jauna vārdu pārmaiņu ziņā, šosezon ieguldītais darbs un iekrātā pieredze varētu komandu pacelt jaunā līmenī. Bet pagaidām paliksim pie laicīgām lietām – jau 13. martā sākas ceturtdfaļfināla sērija pret ungāru “Szolnoki” komandu. Sērija, kurā atkal jāpierāda – sev, skatītājiem, labvēļiem un nelabvēļiem – līdz šim sasniegtais nav bijusi vis plika veiksme, bet gan likumsakarība.
