V. Krustiņš: – Vai jums nešķiet, ka šī valdība uzņēmusies par daudz? Nu kādēļ gāzt simtiem jautājumu valdības deklarācijā kā gaļas mašīnā? Ministri pat nespēj orientēties tajā darbu sarakstā. Jūs taču arī piedalījāties šā dokumenta gatavošanā. 15
– Premjerei sākotnēji tiešām bija uzstādījums, ka deklarācijā nevajadzētu vairāk par 100 punktiem. Taču, kad ministrijas un eksperti sāka darbu, šis saraksts izauga krietni lielāks. Tas gan nav nekas ārkārtējs, jo arī iepriekšējai Straujumas valdībai, kas strādāja deviņus mēnešus, deklarācijā bija pie 140 punktiem. Ja mēs atceramies, ka šī valdība tiek veidota uz četriem gadiem, tad tie 183 punkti ir ļoti optimāls skaits. Es piekrītu veselības ministram Guntim Belēvičam, ka, izdalot 183 uz četri, paliek aptuveni 48 darbi gadā. Vēl sadalot uz 12 ministrijām, sanāk, ka katrai no tām gadā ir kādi četri darbi. Tāpat jāatgādina, ka deklarācijas punkti nav sarakstīti prioritārā secībā. Lietas nevar tik vienkārši nodalīt. Piemēram, izglītība ir saistīta ar tautsaimniecību, drošība – ar mediju politiku. Tādēļ izglītības sadaļā parādās arī ekonomiskas dabas jautājumi, drošības sadaļā – mediju jautājumi.
– Šeit mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par sabiedrības uzticību. Vai tiešām jums kā jaunam cilvēkam un jaunās paaudzes politiķim nešķiet, ka valdības darba stilā vajadzētu nopietnas pārmaiņas, lai Latvijas sabiedrība vairāk uzticētos šai varai un labāk par to domātu?
– Neuzticēšanās valsts varai rada politiķu vārdu nesakritība ar darbiem. Neuzticēšanos rada nevis kaut kas, kas nav izdevies, bet vilšanās. NA īstenotajai politikai var piekrist vai nepiekrist, bet tās darbība vienmēr bijusi konsekventa un atbilstoša vēlētajiem dotajiem solījumiem. Kalpošana sabiedrībai ir, pirmkārt, savu darbu un rīcības maksimāla skaidrošana un sabiedrības viedokļa uzklausīšana. Domāju, ka tieši tā mums ir pietrūcis – cieņpilna dialoga ar valdības pārstāvjiem. Sabiedrības negatīvo noskaņojumu ietekmē arī tas, ka ziņu virsrakstos un sižetos dominē tikai sliktas ziņas. Tas rada sajūtu, kopējo atmosfēru un attieksmi, ka nekad nebūs labi.
– Ja jūs metat akmeni preses dārziņā, tad tas drīz var tikt uz jūsu pašu galvas. Kultūras ministrijā jūsu laikā veidoja mediju politikas nodaļu, kas joprojām nav izveidota. Tā varbūt varētu kaut ko pasākt pret ļaunprātīgiem apmelojumiem un izdomājumiem mūsu valstij naidīgos medijos. Diemžēl, jāsaka gan, ka mūsu politiķi paši sevi kompromitē tik bieži, ka nekādi īpašie meli šiem izdevumiem nav jāsacer. Tā ka nav par ko apvainoties!
– Piekrītu pilnībā. Dažādi ir gan politiķi, gan mediji. Situācija uz labo pusi mainīsies tad, kad Nacionālā apvienība būs premjera partija. Gan jau pienāks arī tāda diena!
