Kols: Saspīlējums uz robežas starp Baltkrieviju un ES nav migrācijas krīze, bet hibrīdkarš 13
Saspīlējumu uz robežas starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību (ES) var saukt par krīzi, kurā ir iesaistīti migranti, bet tā nav migrācijas krīze, bet hibrīdkarš, ārpolitikas debatēs Saeimā norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un deputāts Rihards Kols (NA).
Viņa ieskatā, pēc krīzes uzliesmojuma apturēšanas ir jāsāk diskusija par Eiropas patvēruma mehānisma pārskatīšanu. Deputāts skaidroja, ka, nodibinot Eiropas brīvās pārvietošanās zonu – Šengenu, tika radīta vienota patvēruma politika ES, kas rezultējās Dublinas regulā. To pēdējo reizi atjaunoja 2013.gadā. Regula nosaka atbildīgo valsti par patvēruma pieteikuma izskatīšanu un tā ir pirmā ieceļošanas valsts.
“Ir radīta fundamentāli negodīga sistēma, kurā nesamērīgs atbildības slogs tiek uzlikts ES ārējās robežas valstīm. Šāda veida politika, vienlaicīgi saglabājot Šengenu tās esošajā formā, nav dzīvotspējīga ilgtermiņā. ES tiesību ietvars ir novecojis un neatbilst šī brīža situācijai,” atzīmēja Kols.
Viņš atgādināja, ka ANO Ženēvas konvencija, uz kuras pamatiem balstās ES sistēma, tika radīta 1951.gadā, tolaik pieņemot, ka bēgļu jautājums būs pagaidu problēma, ko atrisināt gados pēc Otrā pasaules kara beigām. “Bet nekas nav noturīgāks par pagaidu risinājumu. 1951.gada konvencijas morālā un juridiskā novecošana ir pašsaprotama,” uzsvēra politiķis.
Viņš norādīja, ka ES patlaban ir populāra diskusija par ES stratēģisko autonomiju, kur katrs ar to saprot kaut ko savu. Kola ieskatā, Latvijas nostāja ir skaidra – Latvija vēlas noturības spēju attīstīšanu ES. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pauda nostāju, ka jāstiprina drošības un aizsardzības spējas ES ietvarā, kas nebūtu alternatīva NATO kolektīvās drošības stiprināšanai. Tā nekādā veidā nedrīkst būt vērsta uz transatlantisko attiecību vājināšanu.
Latvijai šajās diskusijās būtu jārunā nevis par autonomiju, ko katrs uztver citādāk, bet par ES stratēģiju attiecībā uz Krieviju, Ķīnu un transatlantiskajām attiecībām, pārliecināts politiķis.
“Lai gan ES dalībvalstis apņēmušās īstenot vienotu ES ārējo un drošības politiku, reālajā laikā tiek īstenota “ad hoc” reakcionāra politika, kas nereti noved pie pārpratumiem, konfliktiem un aizvainojumiem ES iekšienē,” sacīja deputāts.
Pēc Kola paustā, nepieciešams apzināties pastāvošās problēmas un par tām ir jārunā, piemēram, no ģeopolitiskās perspektīvas dažiem no galvenajiem drošības spēlētājiem ES – Francijai, Vācijai un Polijai – ir atšķirīgi priekšstati par ES stratēģisko autonomiju, stratēģisko virzienu un apdraudējuma līmeni. Deputāts atzīmēja, ka šo ķīviņu fonā tiek zaudēts laiks un iespējas, bet ES nevar atļauties būt skatītāja lomā globālajās norisēs laikā, kad ES ir jāpalielina sava kapacitāte, noturība un gatavība rīkoties. Viņa ieskatā, vienotības trūkums, pasivitāte, kavēšanās un slikta koordinācija maksā reālu un augstu cenu.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai, saskaroties ar pēdējo desmitgažu laikā nepieredzētā līmeņa apdraudējumu reģionā – kā no hibrīduzbrukumiem ES ārējām robežām, tā no Krievijas agresīvi ekspansīvās politikas – kopā ar pārējām Baltijas valstīm, arī Poliju, ir jāturpina pašu bruņoto spēku mobilitātes un “uguns spēka” palielināšana. Savukārt kaimiņu situācijai nemainoties, jādomā par nosacīti vienotas reaģēšanas sistēmas izveidi Baltijā un Polijā apdraudējuma gadījumā.
Kols atzīmēja, ka dienaskārtībā centrālais jautājums ir arī panākt padziļinātu un paplašinātu NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā.
