Kolorado vaboles dodas uzbrukumā: audzētāji šogad ziņo par sevišķi plašu kartupeļu lapgraužu izplatību 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Šis gads pārsteidza ar ļoti agru kolorado vaboļu uzbrukumu. Kad kartupeļu lapas sāka attīstīties, jau uz pirmajām bija atrodama kāda vabole,” tā “Latvijas Avīzei” teic Smiltenes novada Blomes pagasta saimniecības “Jaunievāni” īpašniece Līga Muceniece.
Saimniecība vairāk nekā 20 gadu nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu. Šogad ar tupeņiem apstādīti 45 hektāri, no kuriem 10 hektāri ir agrie kartupeļi – ‘Solist’, bet 35 hektāros iestādītas vidēji agras šķirnes – dzeltenie kartupeļi ‘Gala’ un sarkanie ‘Baltic Rose’.
Līga stāsta, ka kolorado vaboles patlaban apsēdušas teju visu platību, pat to, kura iepriekš bija zem agrotīkla.
Šiem kartupeļiem lapu attīstības stadijā vaboļu vēl nebija, taču pēc tīkla noņemšanas tās pamanījušās atlidot no blakus esošiem laukiem.
Lielāko postu rada kāpuri
“Tā kā fiziski nolasīt šādas platības nav iespējams, protams, izmantojam insekticīdus, kas šos kaitēkļus ierobežo. Ilgi gaidīt nevar, jo drīz vien no lapu apakšpusē sadētajām oliņām izšķiļas kāpuri. Kāpuri rada vislielākos bojājumus, tie masveida savairošanās gadījumā var pilnībā noēst auga lapas un atstāt tikai stublājus,” stāsta saimniece.
Jautāta pēc ieteikuma cīniņos ar kolorado vabolēm, viņa teic – tā kā mazdārziņu īpašniekiem ir ierobežota piekļuve augu aizsardzības līdzekļiem, noteikti regulāri jāapseko lauki un iespēju robežās vaboles vienkārši jānolasa. Īpaši ieteicams palūkot zem lapām, kur attīstās kāpuri.
Kas attiecas uz prognozējamo ražu, “Jaunievānu” saimniece atzīst – raža saimniecībā šobrīd izskatās cerīga.
Tā kā pavasaris bija vēss, bet ziedēšanas periodā lietains, agrajiem kartupeļiem zem agrotīkla mitruma pieticis. Aptuvenās prognozes esot 28 tonnas no hektāra.
Jāmēģina nesabojāt stādījumu
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja augkopības speciālists Edgars Dzelme atzīst, ka kolorado vaboļu šogad daudz, jo tām izdevies labi pārziemot – nebija pārlieku lielas sniega segas, kā arī ievērojamu kailsala periodu.
Efektīvākais veids, kā ierobežot šā kaitēkļa izplatību, ir insekticīda smidzināšana.
Tiesa gan, smidzinājums jāveic vēl pirms oliņu sadēšanas – tikko kaitēklis pamanīts. Ja oliņas jau sadētas, insekticīdu smidzinājums nebūs iedarbīgs, jo tas uz oliņām neiedarbojas. Tad atliek gaidīt kāpuru izšķilšanos, lai veiktu smidzinājumu. Taču – šāds scenārijs jau var būtiski bojāt stādījumu.
Ko iesākt mazdārziņu īpašniekiem? Edgars norāda, ka var izmantot 3. klases augu aizsardzības līdzekļus (AAL), piemēram, “Mavrik VITA” vai “NeemAzal-T/S”. Tāpat var lūgt kādu kaimiņu vai saimnieku, kuram ir AAL lietotāju apliecība un pieejami efektīvāki insekticīdi, veikt to izsmidzināšanu.
“Ja runa ir par tiešām mazām platībām, protams, var veikt kaitēkļu nolasīšanu, arī tas būs efektīvi. Jāatceras, ka šādā karstā laikā stādījumu kopšana, laistīšana un kaitēkļu ierobežošana jāveic vēlu vakaros vai agri no rīta,” teic agronoms.
Kas attiecas uz citām kartupeļu ligām, patlaban slimības kartupeļu laukā nerodas, jo temperatūra ir ļoti augsta, virs +28 grādiem.
Taču mitrums kartupeļiem ir ļoti nepieciešams. Tādā gadījumā vajadzētu laistīt tik daudz, lai ūdens kārtīgi sasūktos zemē. Jāievēro, ka ar minimālu lakstu aplaistīšanu nebūs pietiekami.
Kartupeļus stāda mazāk
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā kartupeļi stādīti 16 300 hektāros, kas ir par 9,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus samazinājusies kopraža – 2020. gadā tika novāktas 337 500 tonnas tupeņu, bet pērn 249 000 tonnas, kas ir par 34% mazāk. Šogad platības ir apmēram tajā pašā līmenī kā pērn, tikmēr prognozētā raža varētu būt nedaudz vairāk kā 24 tonnas no hektāra.
