Izvērtējot “Cherry Media”, preču pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju un patērētāju sniegto informāciju, kā arī analizējot citos avotos pieejamo informāciju, PTAC ir secinājis, ka vairāki apstākļi “Cherry Media” rīcībā pēdējo mēnešu laikā pirms darbības pārtraukšanas norāda uz esošu vai iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tādā veidā radot apdraudējumu citu personu mantiskajām interesēm. Piemēram, šā gada 26. maijā vēl tika tirgoti kuponi, bet jau 27. maijā uzņēmums paziņojis par darbības pārtraukšanu. 1
Lai izvērtētu šo iespējami noziedzīgo rīcību, PTAC ir vērsies arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar aicinājumu izvērtēt un veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un citu normatīvo aktu prasību ievērošanu kuponu tirdzniecības vietnēs. Kā liecina “Firmas.lv”, “Cherry Media” pārskats par 2015. gadu nav iesniegts, bet 2014. gadā tā strādāja ar 1,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28% mazāk nekā gadu iepriekš un 204,7 tūkstošu eiro zaudējumiem. Faktiski uzņēmums visus četrus gadus kopš tā dibināšanas strādājis ar zaudējumiem.
Risks pastāv
Eksperti, komentējot šo nozari, ir piesardzīgi. No vienas puses, pircēji ir apmierināti par iespēju iegūt lētākas preces vai pakalpojumus, tos iegādājoties kolektīvās iepirkšanās portālos. Savukārt no otras puses – risks pastāv. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš nenoliedz, ka pats iepriekš izmantojis kolektīvas iepirkšanās portāla pakalpojumus, par teju divreiz lētāku cenu iegādājoties iespēju palikt viesnīcā. Vienlaikus eksperts norāda: “Ja viens nozares pārstāvis ir kļuvis maksātnespējīgs, risks pastāv. Tomēr jāņem vērā, ka bizness vienmēr ir riska zonā.” Uz jautājumu, vai banka finansētu jauna kolektīvās iepirkšanās portāla izveidi, Strautiņš bija atturīgs, sakot, ka banka būtu piesardzīga, pilnīgi nepazīstamam uzņēmumam dodot naudu. Ja tā būtu “Latvijas finiera” meitasuzņēmuma izveide, tad gan finansējums tiktu piešķirts.
Sazinājos ar vienu no ražotājiem, kas joprojām sniedz pakalpojumus kolektīvās iepirkšanās portāliem. “Iļģuciema” kvasa ražotāja SIA “ILGEZEEM” pārstāve Zane Tjurina teica, ka uzņēmums labprāt izmanto iespēju piedāvāt savu produkciju kolektīvās iepirkšanās portālos, bet sākotnēji tiek izvērtēti daudz un dažādi parametri, tostarp interesentu skaits, iepriekšējā pieredze, piedaloties šādos projektos un atdeve. Vai tas ļāvis palielināt realizācijas apjomus, viņa nevarēja precīzi pateikt. Pašlaik, vasaras laikā pārdodot kvasu, pircēju atsaucība esot liela, viņa novērojusi.
Jāatgādina, ka kolektīvās iepirkšanās portālu uzplaukums sākās pēc ekonomiskās krīzes, kad patērētāji bija ļoti jutīgi pret akcijām un meklēja iespējas lētāk iepirkties un saņemt pēc iespējas lētākus pakalpojumus. Tieši 2011. gadā tika dibināti vairāki uzņēmumi, kas piedāvāja nopirkt kuponus, ko vēlāk varēja atprečot, gan dodoties ceļojumos, gan izmantojot skaistumkopšanas salonu un ārstnieciskos pakalpojumus, gan dodoties uz restorāniem un lētāk iegādājoties dažādas preces. Šo iespēju izmantoja tūkstošiem interesentu, un īsā laikā kolektīvās iepirkšanās portāli ieņēma nozīmīgu tirgus daļu.
Redzot perspektīvu, šajā jomā sākotnēji ieguldījumus veica arī pazīstamie uzņēmēji Jānis un Normunds Bergi, kas kādu laiku darbojās kā “Cherry.lv” investori. Tomēr, kad 2014. gada beigās kļuva skaidrs, ka apgrozījums sarūk un nācās pat atlaist daļu darbinieku, investori savas daļas pārdeva igauņu partneriem un no šī biznesa izstājās. Viens no secinājumiem – Latvijā kolektīvās iepirkšanās portāli savulaik piedzīvoja milzīgu ažiotāžu un šobrīd izdzīvojuši tie, kas darbojas vēl citās jomās.
SIA “Cherry Media” apgrozījums (milj. eiro)
Gads
2011. g. 0,42
2012. g. 1,71
2013. g. 2,69
2014. g. 1,91
SIA “Cherry Media” zaudējumi (milj. eiro)
Gads
2011. g. 0,42
2012. g. 0,29
2013. g. 0,36
2014. g. 0,20
Avots: firmas.lv
