Koļegovas brālis skaidro shēmas, kā sadarbojies ar māsu naudas darījumos 0
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova, kurai agrāk piederēja kapitāldaļas brāļa uzņēmuma SIA “Pallogs”, savu peļņu no dividendēm atdāvināja brālim Mārim Zudānam, ar kuru viņa bija noslēgusi vairākus dāvinājuma līgumus, šodien Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā liecināja Zudāns.
Viņš norādīja, ka Koļegova nevienā brīdī nepiedalījās uzņēmuma plānu veidošanā, taču nevarēja precīzi atcerēties, vai Koļegova būtu piedalījusies uzņēmuma valdes sapulcēs, norādot, ka viņam bija universālpilnvara, ar kuru viņš bija pilnvarots piedalīties viņas vietā.
Tāpat Zudāns uzsvēra, ka uzņēmuma grāmatvede parūpējās, lai no šīm dividendēm tiktu iemaksāts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN).
Koļegovas brālis tiesai arī norādīja, ka viņa 2009.gadā aizdevusi naudu uzņēmumam SIA “Cones Construction”, kura valdes loceklis ir Zudāns. Viņš piebilda, ka nauda pilnībā līdz šim vēl nav atdota, taču nevarēja norādīt precīzus tās apmērus.
Zudāna sieva Liene Zudāne tiesai liecināja, ka viņa 2009.gadā no Koļegovas aizņēmusies apmēram 56 000 latu (79 680 eiro), piebilstot, ka arī šis parāds līdz šim nav pilnībā atdots. Prokuratūra Zudānei vaicāja, kādēļ viņa pieņēmusi, ka Koļegovai varētu būt pieeja šādiem finanšu līdzekļiem, uz ko Zudāne atbildēja, ka viņa vienkārši pajautājusi un par to nav īsti domājusi.
Turpretim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktore un vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā liecināja, ka 2016.gada vasarā tikusies ar Koļegovu, jo VVD vadītāja bija vērsusies VID, lūdzot palīdzību amatpersonas deklarācijas aizpildīšanā.
Pelēkā norādīja, ka Koļegova sākotnēji tikās ar VID ekspertiem, taču sarunas laikā netika rasts konstruktīvs risinājums viņas problēmām, tādēļ tika organizēta vēl viena tikšanās reize, kurā sākotnēji piedalījās arī Pelēkā.
VID vadītāja pienākumu izpildītāja tiesai norādīja, ka pēc otrās tikšanās no telpas iznāca Koļegova ar ekspertiem un Pelēkajai tika nodoti Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijas labojumi, kurus Pelēkā pēc tam nodeva lietvedībai.
Pelēkā nespēja precīzi atcerēties, kādas kļūdas bijušas Koļegovas deklarācijā, bet piebilda, ka vismaz dažas no tām bija saistītas ar valūtu.
Pelēkā arī liecināja, ka viņai ir bijusi saruna ar Koļegovu, kurā Koļegova būtu norādījusi, ka viņa uzņēmumā “Pallogs” ir juridiskais labuma saņēmējs, taču dividendes tālāk nodod savam brālim.
Pēc liecinieku uzklausīšanas tiesa nolēma aicināt liecības sniegt pašu Koļegovu, taču viņa tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai spētu sagatavot savas liecības rakstveidā. Tiesa Koļegovas lūgumu apmierināja un pasludināja pārtraukumu līdz 19.decembrim plkst.10.30.
Kā ziņots, Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.
Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.
Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
VID 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.
“Vienotības” iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas “Vienotība” sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma “Pallogs”.
12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.
“Firmas.lv” dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā “Pallogs” un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla “Pallogs” līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ”aplokšņu algu” maksāšanai, norāda mediji.
Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA “Pallogs”, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina “Firmas.lv” datubāzē pieejamā informācija.
“Firmas.lv” pieejamie “Pallogs” dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no “Pallogs” viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā – 380 000 eiro, bet 2013.gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).
“Pallogs” peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.
